Lai veidotu šādu kvalitatīvu dzīves telpu, veicinātu transporta un pilsētu attīstības politiku saskaņošanu, pirms 15 gadiem Tallinā tika apstiprināta pirmā Baltijas jūras reģiona valstu telpiskās plānošanas un attīstības vīzija un reģiona ilgtermiņa attīstības stratēģija jeb VASAB 2010 (Vision and Strategies around the Baltic Sea 2010). Tā tapa, pateicoties Zviedrijas iniciatīvai, un to atbalstīja vēl 10 valstis - Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Vācija, Polija, Dānija, Norvēģija, Krievija un Baltkrievija.
Šodien Viļņā notiek Baltijas jūras valstu par telpisko plānošanu un attīstību atbildīgo ministru apspriede, kurā tiks analizēts padarītais ilgtermiņa stratēģijas VASAB 2010 ieviešanā un spriests par Baltijas jūras reģiona ilgtermiņa teritorijas attīstības perspektīvu līdz 2030.gadam.
Reģiona sadarbība jāturpina
Atskatoties uz pēdējos piecpadsmit gados notikušajām pārmaiņām, jāatzīst, ka reģiona sadarbība gan valstiskā un pašvaldību līmenī, gan uzņēmēju un iedzīvotāju līmenī kļuvusi ciešāka. Nereti arī lielie ārvalstu investori un Eiropas politiķi Baltijas jūras reģionu redz kā vienotu spēlētāju globālajā interešu sadursmē.
Lai arī ne visi izvirzītie mērķi piecpadsmit gadu laikā ir sasniegti un iekšpolitiski lēmumi nereti bremzējuši tādus reģiona kopīgi iecerētos projektus kā, piemēram, Rail Baltic attīstība, kas savienotu Helsinkus ar Berlīni caur Baltijas valstīm un ļautu Latvijas iedzīvotājiem ātri nokļūt Eiropā, izmantojot komfortablu dzelzceļa satiksmi, kā arī piesaistītu jaunas kravas virzienā no Somijas uz Centrāleiropu, sadarbība ir jāturpina. Īpašu nozīmi tā iegūst šodien, kad daļu reģiona valstu, tai skaitā Latviju, skārusi smaga lejupslīde un nepieciešami jauni risinājumi, kā atjaunot ekonomikas konkurētspēju.
Vienots un stiprs Baltijas jūras reģions nākotnē var palīdzēt novērst gan dzīves līmeņa un ekonomiskās attīstības atšķirības, kas aizvien ir starp reģiona rietumu un austrumu valstīm un kuras padziļinājusi globālā ekonomikas krīze, gan mazināt plaisu starp arvien straujāk augošām pilsētām un laukiem, kas visās valstīs mēģina atrast savu vietu ekonomikā. Turklāt reģiona stiprināšana un telpiskā sakārtošana nākotnē daudz labāk palīdzēs tikt galā arī ar turpmākajām globālās ekonomikas svārstībām.
Jaunie mērķi
Veidojot jauno stratēģiju VASAB 2030, viens no būtiskākajiem mērķiem aizvien ir reģionā esošo valstu makroekonomisko atšķirību pārvarēšana. Līdzās tam svarīgi ir arī veidot Baltijas jūras reģionu par vietu, kas ir interesanta globālajiem investoriem. Jo īpaši būtiski tas ir patlaban, kad katrs reģions, katra valsts cīnās par finanšu resursu piesaisti.
Aktualitāti nav zaudējis arī jautājums par tālāko Baltijas jūras reģiona valstu pilsētu attīstību un to sasaisti ar lauku teritorijām. Daudzām reģiona lielpilsētām, arī Rīgai, ir potenciāls kļūt par Eiropas nozīmes attīstības centriem, kurās tiek sniegti uz zināšanām balstīti (knowledge intensive) pakalpojumi. Uzskatāmi redzams, ka Sanktpēterburga reģionā veidojas par pasaules līmeņa metropoli, un jautājums ir - kā pārējām reģiona pilsētām nevis konkurēt, bet gan sadarboties ar Sanktpēterburgu, palīdzot tai attīstīties, un pašām no šī procesa gūt labumu.
Tāpat starp mūsu reģiona kvalitatīvas attīstības būtiskākajiem mērķiem ir vides jautājumi, jo galvenais uzdevums paliek nemainīgs - plānot reģiona attīstību tā, lai esošā dzīves telpa būtu pievilcīga iedzīvotājiem. Tāpēc ir svarīgi reģionā atbalstīt tādu transporta veidu izmantošanu, kas ir videi draudzīgi. Būtiski ir enerģijas ražošanā izmantot iespējami vairāk atjaunojamo resursu un dažādot enerģijas ieguves veidus, lai mazinātu atkarību ne tikai no fosilajiem kurināmajiem, bet arī no viena enerģijas ieguves veida. Svarīgi ir arī nodrošināt visam reģionam integrētu energoapgādes sistēmas izveidi, lai minimizētu enerģijas zaudējumus un maksimizētu katras individuālās reģiona valsts ieguvumus no tās.
Būtisks problēmu loks skar arī pašu Baltijas jūru. Tie ir gan ekoloģiskie jautājumi, kas joprojām ir aktuāli, gan arī jūras ceļu efektīva izmantošana. Baltijas jūra ir ļoti noslogota, un tā ir svarīga artērija preču un pasažieru pārvadājumiem valstīm, kuras atrodas jūras krastos. Pēdējā desmitgadē pieaugusī transporta plūsma kopā ar zvejniecību, Eiropas Savienības prasībām aizsargāt dabas teritorijas un jaunām ekonomiskām aktivitātēm jūrā (piemēram, gāzesvadu būvniecība, elektrības un datu pārraides kabeļu ievilkšana, naftas ieguve, vēja parki) ir radījusi vairākas potenciālo konfliktu zonas. Lai nākotnē novērstu šādu konfliktu rašanos, reģiona valstīm ir jāveic savstarpēji koordinēta jūras telpiskā plānošana. Turklāt šis darbs jāsāk iespējami ātrāk, jo, atjaunojoties ekonomiskajai izaugsmei, Baltijas jūras noslodze tikai pieaugs.
Šie visi ir jautājumi, kuri ir reģiona tuvāko desmitgažu perspektīvas mērķi un kuru atrisināšana individuāli katrai reģiona valstij nav pa spēkam. Tie jārisina visiem kopā, mācoties citam no cita, atrodot efektīvākos ceļus.