Kādi bija galvenie uzdevumi?
Nedrīkstējām ļaut viņiem viegli iemest. Bija jāapstādina viņu ātrā spēle. Neļāvām iejusties viņu garajiem spēlētājiem, kā arī nepieļāvām brīvus metienus. Principā visu arī izdarījām. Protams, bija arī lietas, ko nevajadzēja ļaut izdarīt. Otrā puslaika beigās viņi iemeta dažus metienus pāri rokām.
Pirmajā puslaikā meti ar izcilu precizitāti un guvi 18 punktus!
Spēle aizgāja, komandas biedri to juta un uz mani vairāk uzspēlēja. Tā sanāca, ka iemetu pilnīgi visu. Žēl, ka otrajā puslaikā neizdevās to pašu izdarīt.
Nebiji starp tiem, kuri «dabūja pa ausīm» no trenera par attieksmi otrajā puslaikā?
Pēc spēles praktiski ar treneri neesam runājuši. Viņš mums prasīja, vai esam apmierināti, kā nospēlējām. Neviens nebija apmierināts. Nevienam personīgi gan neko neteica, to droši vien darīs šodienas [svētdienas] treniņā. Ja būšu starp viņiem, tad uzklausīšu kritiku.
Bija grūtāk noskaņoties otrajam puslaikam?
Nezinu, vai grūtāk. Viņi sāka segt zonas aizsardzību, provocēja uz ātriem metieniem. Tie neiekrita, tāpēc pazuda uzbrukums.
Kā juties uz slidenās grīdas?
Pirmajā puslaikā tā tiešām bija ļoti slidena. Bija grūti gan segt, gan skriet, jo nebija iespējams strauji apstāties. Otrajā puslaikā segums bija nedaudz labāks un varējām spēlēt arī asāk.
Ar turnīra pirmo riņķi esi apmierināts?
Uzskatu, ka izbraukuma spēlēs nebijām tik slikti, kā rāda rezultāts. Ceram mājās pierādīt, ka varam ar tām komandām nospēlēt labāk. Divas uzvaras nav slikti, taču vienmēr var labāk. Pirmās divas vietas vēl var aizsniegt.