«Visi piekrīt, ka ideja ir laba, bet, kā to praktiski īstenot, nav skaidrs,» Dienai teica 1991. gada barikāžu muzeja direktors Renārs Zaļais. Viņaprāt, ar to tādā gadījumā ir jānodarbojas pastāvīgi algotam darbiniekam. A. Cīrulis vēstulē medijiem atzīst, ka daudzi fakti sāk aizmirsties un arī visas atmiņas nav apzinātas. «Šīs atmiņas ir milzīga nacionālā un garīgā bagātība, kas jāuzkrāj un jādara pieejama ikvienam Latvijā. Un šī mana ideja ir - izveidosim kaut ko līdzīgu Vikipēdijai jeb virtuālo pašapkalpošanās enciklopēdiju internetā.» A. Cīrulis piedāvā to nodēvēt, piemēram, par barikadopēdiju. Tajā cilvēki varētu ievietot atmiņas, fotogrāfijas, skaņu un videoierakstus, kā arī avīžu rakstus, arhīva materiālus. A. Cīrulis pieļauj, ka ideju varētu īstenot sadarbībā ar vienu no labākajiem interneta speciālistiem Ilmāru Poikānu jeb tā dēvēto Neo, kurš esot gatavs iesaistīties un pieļauj, ka portālā varētu ietvert laika posmu no atmodas sākuma līdz neatkarības atjaunošanai de facto 1991. gada rudenī.
Barikāžu laiku rosina dokumentēt internetā
Ar ideju izveidot internetā virtuālo enciklopēdiju, kuras veidošanā ar savām atmiņām un materiāliem no barikāžu dienām varētu iesaistīties ikviens to dienu dalībnieks, klajā nācis bijušais laikraksta Padomju Jaunatne redaktors Andrejs Cīrulis. Viņš ar to iepazīstināja 19. janvārī zinātniski praktiskajā konferencē Barikādes barikāžu aizstāvju acīm, par ko pēc tam informēja medijus. A. Cīrulis bija uzrunājis arī Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (Vienotība), kura atzina, ka tā ir laba ideja, taču jādomā, kā to var īstenot, jo tam nepieciešams tehniskais nodrošinājums un finansējums.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.