Adžārijas reģiona galvaspilsēta Batumi nav liela pilsēta, šeit dzīvo ap 100 000 cilvēku. XIX gadsimta beigās Batumi ieguva brīvās tirdzniecības pilsētas statusu, un visai drīz uz Batumi pa joprojām ekspluatācijā esošu naftas vadu no Azerbaidžānas plūda Kaspijas jūrā iegūtais kurināmais. Arī mūsdienās Batumi cenšas izmantot izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, lai pelnītu naudu ar tirdzniecību un tūrismu. Batumi ostā ienākušo kuģu skaits gada sākumā ievērojami samazinājies, taču pilsēta spējusi izvairīties no globālās ekonomiskās krīzes tvēriena.
Ilgais karš
Atgriežoties pie pērnā augusta notikumiem, Batumi mērs Roberts Čhaidze sarunā ar Dienu uzsvēra, ka šis karš ar Krieviju patiesībā turpinoties jau vairāk nekā piecpadsmit gadu. Visos konfliktos vienmēr bijusi jūtama Maskavas roka. Tas noslēdzies ar pagājušā gada iebrukumu lielā daļā Gruzijas teritorijas. «Tās bija asaras, smags trieciens, kas skāra visu valsti. Pat mūsu reģionā lidoja krievu lidmašīnas un nometa dažas bumbas. Neviens gan necieta, bet panika bija milzīga,» stāsta R.Čhaidze.
Iespējams, ka Kremļa agresivitātes palielināšanās ir saistīta ar nevēlēšanos pieļaut alternatīvu gāzes un naftas vadu ekspluatēšanu, apejot Krieviju, piemēram, Nabucco. Eiropai tas varot nozīmēt arī turpmāku atkarību no krievu kurināmā piegādēm, bet nelielām tranzītvalstīm gluži reālus iebrukuma draudus. «Mēs taču neesam pašnāvnieki, ka būtu plānojuši uzbrukumu Krievijai. Krievijai ir gandrīz tikpat daudz karavīru, cik mūsu valstī iedzīvotāju. Mēs vienmēr esam domājuši par aizstāvēšanos, un tā bijis pirms daudziem gadsimtiem. Mēs cienām savas tradīcijas un vēlamies, lai Krievija beidzot liek mūs mierā,» uzsver Batumi mērs. Gruzijai tagad esot normāli apģērbta, labi paēdināta un pieņemamos apstākļos izmitināta armija. Tā varot aizstāvēt valsti, taču ne pret tādu militāru milzi.
Sekmīgās reformas
Līdz Batumi, tāpat kā citām provinces pilsētām, gruzīnu opozīcijas organizētie mītiņi vēl nav atnākuši, lai gan tas tiek solīts. R.Čhaidze uzskata, ka opozīcijai ir tiesības rīkot mītiņus, taču esot redzams, ka iedzīvotāju vairākums atbalsta prezidentu Mihailu Saakašvili. Uz jautājumu, kur meklējami protestētāju neapmierinātības cēloņi, R.Čhaidze atbild: «Iespējams, problēmas radīja tas, ka jaunā valsts vadība pēc rožu revolūcijas 2003.gadā veica asas reformas vienlaikus vairākās sfērās. Daudzi palika bez darba vai zaudēja iespējas pārtikt no nelikumīgi iegūtiem līdzekļiem.»
Pēc mēra domām, viena no veiksmīgākajām bijusi izglītības reforma, kas likvidēja korupciju augstskolās. Tas izdevies ar centralizēto eksāmenu ieviešanu. Dažiem problēmas sagādāja arī tā saucamo likumīgo zagļu likvidēšana. Tā bija problēma, ko Eiropā grūti izprast. Likumīgo zagļu sistēma bija caurvijusi visu sabiedrību. Tagad liela daļa no likumīgajiem zagļiem saņēmuši astoņus gadus ilgu cietumsodu. Tas noticis tā - zaglim uzdots jautājums, vai viņš ir likumīgais zaglis. Ja apstiprinājis - nonācis cietumā, ja melojis - zaudējis savu kriminālo autoritāti.