Ar politisko atbalstu šajā jautājumā baznīca nevar rēķināties, taču citādi ir ar koncertzāli Ave sol un Pēterbaznīcu, par kuru atdošanu pareizticīgo un luterāņu konfesijām drīzumā varētu lemt Saeima.
Galavārds parlamentam
Strīds par Rīgas Sv. Pētera baznīcu starp Rīgas domi (RD) un Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu (LELB) ilgst no 1992.gada, kad Augstākā padome pieņēma likumu par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām, taču tas netika attiecināts uz diviem valstij nozīmīgiem kultūras pieminekļiem - Doma baznīcu un Sv. Pētera baznīcu. Šo dievnamu statusu bija paredzēts noteikt īpašos likumos. Likums par Doma baznīcu tika pieņemts, bet Pēterbaznīcas statuss joprojām nav skaidrs.
Jautājumu no zināma strupceļa pirms pāris nedēļām izkustināja valdība, sniedzot Saeimai atzinumu, ka tiesības uz baznīcu un 2788 kvadrātmetriem zemes jānostiprina uz LELB vārda. To pamato vēsturiski dokumenti, kā arī jau iedibinātā tiesu prakse attiecībā uz citu vācu luterāņu draudžu īpašumu pārmantošanu, secinājusi Tieslietu ministrija.
Rīgas Doma baznīcas pārvaldes valdes loceklis Kaspars Upītis apliecina, ka LELB vēlas pēc iespējas ātrāk pārņemt Sv. Pētera baznīcu savā īpašumā, lai sāktu tā sakārtošanu. «Ir, piemēram, cilvēki, kas pašlaik vāc naudu ērģelēm, bet bezsaimnieka mantā neviens neinvestēs,» viņš skaidro.
Par likuma izstrādi atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Jānis Strazdiņš (ZZS) saka, ka jautājumu balsošanai varētu virzīt, tiklīdz būs zināma oficiālā RD pozīcija. «Ja pašvaldība piekritīs baznīcu atdot, tad nekādu problēmu nebūs,» viņš paredz.
Un pašvaldība piekrīt
Tā sauktās mācītājpartijas LPP/LC līderis Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers ir pilnīgi pārliecināts, ka dievnams jāatdod LELB. Tāpat viņš iestājas par koncertzāles Ave sol jeb Pētera un Pāvila baznīcas atdošanu LPB: «Nevar būt baznīcā planetārijs vai kas cits, kas nav saistīts ar baznīcu.»
LPB vairākus gadus tiesājās ar domi par šo īpašumu, un tiesas lēmums bija baznīcai nelabvēlīgs. Pareizticīgo pierādījumi ēkas iegūšanai nebija pietiekami, jo XX gadsimta sākumā namā dievkalpojumus noturēja igauņu pareizticīgo draudze, kas vēlāk pārtapa par evaņģēliski luterisko draudzi.
Tagad ar priekšlikumu nodot Ave sol Pareizticīgo baznīcas rokās pie Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) vērsās viņa partijas biedrs Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs kopā ar LPB sinodi. Ēkā, kas vēsturiski celta kā dievnams, tā vēlas veidot kristīgās kultūras centru. LPB būtu ar mieru sadarboties ar kamerkori Ave sol, kas tur saimnieko pašlaik, līdz koris atrastu citas telpas.
Tiesas spriedums gan liedz pašvaldībai iespēju bez maksas atdot Ave sol baznīcai. Tam nepieciešams Saeimas balsojums, taču domes vadība ir apņēmības pilna gatavot likumprojektu.
«Tas ir skatāms jautājums,» īpašu pretenziju pret īpašnieka maiņu nebūtu J. Strazdiņam. Viņš uzskata: «Ja ir draudze, kas grib pārņemt [Ave sol], tad zāļu kurās kori var strādāt, mums pietiek arī citur.»
Pareizticīgie vēršas tiesā
LPB viedokli vairāku dienu laikā iegūt neizdevās. Sinodes sekretārs Aleksandrs Nagla lūdza jautājumus nosūtīt rakstiski, bet uz tiem neatbildēja, tāpat kā uz telefona zvaniem.
Zināms, ka LPB interesē arī citu tai vēsturiski piederējušu īpašumu atgūšana. Tā vērsusies Rīgas apgabaltiesā ar prasību pret domi un Zemes komisiju par īpašuma tiesību atjaunošanu īpašumiem Ērgļu ielā 7, Pērnavas ielā 10, K. Barona ielā 97b un 99. Pēdējās divas ēkas ir nozīmīgas ar to, ka vienā mājo Rīgas 94. pirmsskolas izglītības iestāde, bet otrā - bērnu un jauniešu centrs Rīgas skolēnu pils.
Kā zina stāstīt Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jānis Krastiņš, īpašums K. Barona 99, kas iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, reiz bijusi Pareizticīgo garīgā skola, kas izskaidro, kādēļ LPB vēlas to atgūt. Taču dome šo prasību neatzīst, jo valsts šī un pārējo minēto īpašumu vietā 1939. gadā baznīcai maiņas ceļā piešķīra citus, skaidro pašvaldības galvenais jurists Jānis Liepiņš. Saskaņā ar līgumu LPB bija paredzēts nodot objektus Kalnciema ielā 2a un Brīvības ielā 46, kas arī tika izdarīts. Tiesa pašvaldības un LPB strīdu skatīs 7. jūnijā.