Pamatīgs dᅢᄅjᅢᅠ vu bija arī slovāku pirmie un otrie gūtie vārti - pēc stūra sitiena viņi tika pie brīva sitiena ar galvu pie Latvijas izlases tuvā staba. Divreiz. Tieši tādā pašā veidā Latvijas izlase zaudēja pirmos vārtus pagājušo piektdien Viļņā pret Lietuvu, tāpēc pirms spēles ar Slovākiju izlases galvenais treneris Marians Pahars lika lielu uzsvaru uz aizsardzību stūra sitienu epizodēs. Tas gan nelīdzēja - divi stūra sitieni un divi vārti, kas abi gūti no zonas, par kuru atbildīgs bija 19 gadu vecais uzbrucējs Valērijs Šabala. Pēc tam Pahars veica pārkārtojumus, to zonu uzticot aizsargam Naurim Bulvītim, kurš slovākiem nedeva iemeslu līksmot. «Principā man nav šaubu par Šabalu tajā pozīcijā, taču viņš ir ļoti jauns - 1994. gada. Varbūt pietrūka pieredzes. Jāteic gan, ka [Martins] Jakubko «otrajā stāvā» var apspēlēt jebkuru,» tā vārtu zaudējumus skaidroja Pahars.
No spēles slovāki neko daudz nespēja izveidot. Katrā ziņā - ne vairāk kā Latvijas izlase. Pirmā puslaika sākumā teicama izdevība gūt vārtus bija Šabalam, kurš, neviena netraucēts, labi un gudri ar galvu sita bumbu pret zemi, taču mazliet neprecīzi, un viesu vārtsargs Matušs Kozačiks ar sitienu tika galā.
Slovāku nepārliecinošo sniegumu laukumā, protams, sekmēja pašu sastāva problēmas (trūka veselu piecu neapšaubāmu komandas līderu), bet arī Latvijas izlases taktika: pieblīvēta centra zona, turklāt, kā jau pirms mača izcēla slovāku galvenais treneris Jans Kozāks, šis Latvijas izlases modelis «ir vairāk spēlējošs». Palicis bez abiem pamatsastāva malējiem aizsargiem Alana Siņeļņikova un Vladislava Gabova, Pahars pieturējās pie līdz šim veiksmi nesušās shēmas ar trim centra aizsargiem, flangus uzticot Vitālijam Maksimenko un pirmoreiz sākumsastāvā izgājušajam Andrejam Kovaļovam.
Bez viņa un Rodes tāds šoreiz bija arī uzbrucējs Eduards Višņakovs, un visi trīs sevi apliecināja no labākās puses. Rode jūtami nervozēja mača sākumā, vienreiz arī ļaujot sevi viegli apspēlēt, pēc tam sekoja slovāku labākā vārtu gūšanas iespēja mačā, taču vēlāk viņš iejutās spēlē un mača galotnē glāba Latviju no zaudējuma. Enerģiskais Kovaļovs neļāva izvērsties bīstamajam slovāku kreisās malas aizsargam Dušanam Švento un pats dalīja labas piespēles partneriem, tostarp centrējumu Šabalam mača sākumā. Savukārt raženais Eduards Višņakovs ar savu neticamo ātrumu pastāvīgā spriedzē turēja slovāku aizsargus. Žēl tikai, ka to neizdevās izmantot, lai gan iespējas bija.
Pahars pēc mača teica, ka ģērbtuvēs atmosfēra bijusi kā pēc uzvaras, jo atspēlēt divu vārtu deficītu nudien nav viegli. Latvijas izlase teicami aizvadīja kvalifikācijas cikla pirmo puslaiku (1:0 Rīgā pret grieķiem) un arī pašu pēdējo.