Kā izšķirošo cīņu bija vērot no malas?
Neesmu treneris, tāpēc varu komentēt vienīgi kā līdzjutējs. Protams, ka esmu ļoti gandarīts par paveikto, paldies par to komandai. Pirms spēles mūsu treneris [Īans Holovejs] teica, ka spēle būs atklāta un uzvarēsim ar 5:4. Uzvarējām ar 3:2... Cīņa bija nervoza. Otrajā puslaikā nospēlējam prātīgi. Kaut gan, spēlējot pragmatiski, Anglijas futbolā var iznākt visādi, var arī ātri zaudēt.
Cik liela bija pārliecība, ka mērķi tiešām izdosies sasniegt?
Šo izslēgšanas spēļu laikā iemācījos domāt tikai par konkrēto brīdi un spēli un nedomāju tik tālu uz priekšu. Tas palīdzēja, citādi var sajukt prātā. Protams, šī panākuma pamatā ir arī liela veiksme.
Visās trijās kvalifikācijas spēlēs pirmie zaudējāt vārtus, taču allaž uzvarējāt?!
Puiši parādīja, ka ir noturīgāks raksturs nekā konkurentiem. Tā bija visu sezonu. Sky Sport kanālā, piemēram, ziņo, ka nauda no Latvijas ieveda Blackpool premjerlīgā (smaida).
Premjerlīgas līmenis tomēr ir krietni augstāks nekā Championship turnīrā. Kādas prognozējat sastāva izmaiņas?
Politika nemainīsies - tērēsim tikai tik, cik varam atļauties, lai nenokļūtu mīnusos. Piemēram, Hull City komanda arī iekļuva premjerlīgā bez parādiem, bet tad ievērojami palielināja budžetu, izkrita no premjerlīgas un nonāca mīnusos. Blekpūlas komanda ir reāls piemērs, ka klubs var veiksmīgi strādāt arī bez zaudējumiem. Uzskatu, ka tā nav nejaušība. Četras sezonas esam kāpuši arvien augstāk un augstāk. Aizgājuši gana daudz spēcīgu futbolistu - tai skaitā aizsargs Kaspars Gorkšs. Taču esam parādījuši raksturu un vēlēšanos, lai kāroto sasniegtu. Ne visu dzīvē izšķir nauda.
Nākamgad budžets būs lielāks?
Pāragri spriest (šogad ir 9,6 miljoni angļu mārciņu - I. K.).
Starp citu, pirms sezonas futbolistiem solījāt piecus miljonus prēmijā, ja iekļūsiet premjerlīgā...
(Sarunu ik pa brīdim papildina Belokoņa labā roka klubā direktors Normunds Malnačs.) Idioti! (Ar humora piesitienu nosmej Normunds.)
Pirms izšķirošās spēles droši vien par prēmijām «dziļi» aizdomājāties...
Iepriekšējā sezonā prēmijās solījām mazāk par miljonu angļu mārciņu. Neviens jau neticēja, ka kāpsim augstāk. Taču puiši prēmijas ir nopelnījuši. Acīmredzot tās stimulē, dod perspektīvu.
Tātad nebūs žēl nevienas mārciņas no šiem pieciem miljoniem?
Nē.
Vai pārskatāmā nākotnē Blekpūlā spēlēs kāds Latvijas futbolists?
Ja kādam būs vēlēšanās un varēšana, tas ir iespējams.
[Malnačs retoriski jautā]: vai šobrīd redzi kādu, kurš spējīgs spēlēt premjerlīgā? (Viņa jautājumam ir ļoti liels pamats...)
(Belokoņs turpina). Viens piemērs. [Gada sākumā] bija atbraucis atrādīties [FK Ventspils centra pussargs] Jevgeņijs Kosmačovs. Bija diskusija. Uzskatījām, ka viņam jāpelna tikpat, cik Blekpūlā pelna viņa vienaudži. Ir mums tāds piemērs [21 gadu vecais aizsargs Neils Īrdlijs], kurš aizvadīja divas sezonas League 1 komandā Oldham un spēlēja regulāri. Lūk, tas jau ir rādītājs. Kosmačovam devām iespēju - nāc, spēlē, bet sākumā par mazu algu, un tad skatāmies, kā ies. Turklāt pēc diviem gadiem tu esi brīvs cilvēks. Līdzīgi kā tas bija ar Kasparu Gorkšu. Kosmačovam tagad ir 21 gads. Domāju, ka bija jāpiekrīt piedāvājumam spēlēt klubā Anglijā, kas turklāt cīnās par vietu premjerlīgā. Jā, mums ir viens no mazākajiem budžetiem Championship čempionātā. Jārēķinās, ka šeit ir piecdesmit grūtu spēļu sezonā - laukumā nemitīgi ir grūta un nežēlīga cīņa. Varu rezumēt, ka jādod iespēja tiem, kas grib spēlēt, nevis tiem, kas grib pelnīt [lielu] naudu. Un to varu attiecināt ne tikai uz Blackpool.
Intervēja Ilvars Koscinkevičs