Pirmais no diviem balsojumiem notika Itālijas parlamenta augšpalātā jeb Senātā, kur S. Berluskoni valdībai ir drošs vairākums, tādēļ jau pirms tam bija skaidrs, ka viss izšķirsies apakšpalātā jeb Pārstāvju palātā, kur koalīcija zaudēja absolūto vairākumu pēc tam, kad jūlijā to atstāja S. Berluskoni bijušais sabiedrotais Džanfranko Fini un vēl aptuveni 30 deputātu.
Otrajā balsojumā 314 locekļi teica jā S. Berluskoni palikšanai amatā, bet 311 bija pret, ziņo BBC. Iepriekš tika prognozēts, ka premjeru no padzīšanas glābs tikai vienas balss pārsvars, tomēr par pārsteigumu daudziem viņu atbalstīja arī divi opozīcijas deputāti. Pēc balsojuma rezultātu paziņošanas vairāki deputāti iesaistījās dūru vicināšanā, tomēr incidents nepārauga plašākā kautiņā.
Balsojumi, kam pastiprinātu uzmanību bija pievērsuši pasaules mediji, ritēja nokaitētā gaisotnē, jo Itālijas galvaspilsētā Romā vien ielās izgāja aptuveni 100 tūkstoši cilvēku, kuri pieprasīja S. Berluskoni atkāpšanos. Viņi uzskata, ka valstī ietekmīgākais politiķis, kurš kopš 1994. gada Itālijas valdību ir vadījis vairākkārt, nespēj pienācīgi pildīt Eiropas trešās lielākās ekonomikas atveseļošanu, jo ir ierauts korupcijas un seksa skandālos.
Protestētāji ar plaukšķenēm un krāsas bumbām apmētāja Senāta ēku, savukārt Ekonomikas ministrijas ēka cieta no uzbrukuma ar apelsīniem, vēsta Reuters. Daļa protestētāju iesaistījās sadursmēs ar policiju.
Neskatoties uz gūto atbalstu, opozīcijas politiķi un politologi domā, ka S. Berluskoni valdībai nav gaidāms ilgs mūžs, jo ar nestabilu trīs balsu vairākumu apakšpalātā tai būs grūti pieņemt nepieciešamos likumprojektus. Opozīcijā esošās Demokrātiskās partijas vadītājs Pjērluidži Bersani paziņoja, ka divarpus gadu vecajai valdībai iestājusies «klīniskā nāve».
Analītiķi izteikuši minējumus, ka valdība varētu atkāpties tuvāko nedēļu laikā, bet pavasarī varētu notikt ārkārtas vēlēšanas. Tajās lielākā ieguvēja būtu pret imigrantiem noskaņotā partija Ziemeļu līga, kas ietilpst arī pašreizējā valdībā.