Vairākums Eiropas valstu pilnībā vai daļēji mākslīgās apaugļošanas procedūras un zāles apmaksā, taču Latvijā pāriem jāmaksā pašiem. Tā kā nav nekāda reģistra, Latvijā nav zināms mākslīgās jeb ārpusķermeņa apaugļošanas ceļā radīto bērnu skaits. LM lēš, ka tas varētu būt nedaudz ap 210, 220, klīnikas - ap 300 bērnu gadā jeb aptuveni 1-2% no jaundzimušo skaita. Iedzīvotāju skaita ziņā pusotru reizi mazākā Igaunija Latviju krietni te apsteigusi - mazuļu skaits pēdējos trijos gados svārstījies starp 360 un 480 gadā. Tie ir apmēram 3% no visu jaundzimušo skaita. Igauņi lēš, ka sava ietekme bijusi tam, ka iedzīvotājiem nav jāmaksā. Latvijā kopējais jaundzimušo skaits pēdējos gadus sarucis vidēji par 10% gadā, pērn sasniedzot ap 19 000. Igauņiem veicies labāk, pērn piedzima 15 800 bērnu.
Laimīgākas ģimenes
«Galvenais iemesls bija palīdzēt neauglīgiem pāriem un palielināt jaundzimušo skaitu,» Dienai paskaidro Helēna Nommika, Igaunijas Sociālo lietu ministrijas pārstāve. Šo praksi Veselības apdrošināšanas fonds sāka 2006. gadā, sākumā gan apmaksāja tikai 70% no ārpusķermeņa apaugļošanas procedūrām un zālēm izmantoto naudu iedzīvotājiem līdz 40 gadu vecumam, turklāt kompensāciju varēja dabūt trijiem cikliem. 2008. gada jūlijā igauņi vārtus vēra vaļā krietni plašāk, kompensējot zāles un procedūras simtprocentīgi, neierobežotam procedūru skaitam.
Igauņu demogrāfijas eksperte Lūle Sakeusa Dienai saka: par būtisku mākslīgās apaugļošanas ietekmi uz demogrāfijas rādītājiem noteikti nevar runāt. Tā varētu būt neliela. «Ir arī pārāk īss laiks pagājis, lai to izvērtētu,» viņa piebilst. Turklāt jāņem vērā - tā kā mākslīgās apaugļošanas ceļā diezgan bieži dzimst dvīņi, kuriem ir lielākas veselības problēmas, ir ietekme arī uz mirstības rādītājiem.
LM pārstāve Liene Užule norāda: ģimenes valsts politikas pamatnostādņu kontekstā pasākumi neauglības ārstēšanai skatīti gan plašākā - demogrāfijas - kontekstā, gan individuālo ģimeņu līmenī. Latvijā dzimstības līmenis ir zems, bet mākslīgās apaugļošanas ceļā radīto bērnu skaits ir vairāk nekā 1%. LM prognozē, ka valsts atbalsts radīs pieaugumu, kas varētu palielināt dzimušo bērnu skaitu valstī. Individuālajā līmenī labums būs laimīgākas ģimenes.
Tiesa, agrāk nekā 2016., 2017. gadā valsts finansējums ģimeņu atbalstam neauglības ārstēšanai netikšot sniegts. VM pārstāve Egita Pole saka - jāgaida, kad veselības aprūpes budžets tiks palielināts, tad programmu kā vienu no prioritātēm varētu īstenot.
Mazāk dzimtu dvīņi
Klīnikas Embrions embriologs Uldis Banders pieļauj - mākslīgās apaugļošanas ceļā radīto bērnu skaits varētu būt ap 300 gadā. Ja valsts apmaksātu mākslīgās apaugļošanas procedūras, tad apmēram par 30% jeb, visticamāk, 100 bērniem šis skaits pieaugtu. 400 bērnu radīšanai gadā būtu jāvelta ap pusotra miljona latu.
U. Banders saka: viens no iemesliem, kāpēc valstis izšķiras apmaksāt mākslīgo apaugļošanu, ir, lai mazinātu sociālo netaisnību pret pāriem, kas cieš no neauglības problēmas: «Tā jau nav plastiskā ķirurģija, tā ir saslimšana. Šie pāri, tāpat kā visi pārējie, maksā nodokļus, taču nesaņem medicīnisko palīdzību, kas tiem vajadzīga.» Apmēram 15% no reproduktīvā vecuma ģimenēm ir neauglīgas. Vidējās mākslīgās apaugļošanas izmaksas ir 1000 līdz 1500 latu, vēsta Embrions un SIA Klīnika EGV dati.
«Man liekas, ka tas ir pietiekami daudz,» atzīst U. Banders. «Citiem vieglāk samaksāt, citi paliek mums uz laiku parādā, citi saka - samaksās nedaudz vēlāk, vēl daži aizgājuši prom nesamaksājuši.» Ir arī gadījumi, ka pārdod pat mašīnu. Klīnikas EGV ārsts Māris Arājs stāsta: ģimenēm būtu atspaids, ja valsts varētu apmaksāt kaut vai pusi.
U. Banders arī teic: ārvalstīs izpētīts, ka valstij iznāk lētāk apmaksāt ārpusķermeņa apaugļošanas procedūras nekā nodarboties ar to komplikāciju ārstēšanu, kuras rodas, ja cenšas sasniegt grūtniecību jau pirmajā procedūru reizē. Par nelabvēlīgu uzskata dvīņu grūtniecību, kas mākslīgās apaugļošanas gadījumos iestājas par 20% biežāk. «Tā mēdz beigties pirms laika vai radīt citas problēmas. Un šīs problēmas jau valsts ārstē par savu naudu, piemēram, ja jātaisa ķeizargrieziens vai bērns piedzimst ar mazāku svaru,» stāsta U. Banders. Ja valsts maksā - cilvēkam nav spiediena, lai pirmajā reizē iestātos grūtniecība, procedūru var veikt vairākas reizes. Proti, tad pacientei ievieto vienu embriju, nevis divus, kas būtu drošāk, lai iestātos grūtniecība.
Ārsts min vēl vienu finansēšanas iemeslu: katrs bērns nodokļu ceļā valstij ienesīs vairāk, nekā viņā ieguldīts.