Vairāk nekā 60 bērniem jauna mājvieta atrasta citos sociālās aprūpes centros - Teikā, Pļavniekos un Baldonē. «Gan kā mamma, gan bijusī šīs nodaļas darbiniece nevaru pateikt, ka šis risinājums ir slikts vai ir pretrunā ar bērnu vajadzībām,» teic psiholoģe Ilze Dreifelde-Gabruševa, kuras bērns kādreiz dzīvoja Ezerkrastos, bet tagad mīt Pļavniekos.
Viņa stāsta, ka bērniem tagad jādzīvo šaurākās telpās, tomēr tās ir tehniski labāk nodrošinātas salīdzinājumā ar fiziski un morāli novecojušo Ezerkrastu korpusu. Jaunajās dzīvesvietās viņiem netiek liegta iespēja mācīties - viņus vai nu vadā uz skolām, vai skolotāji nāk pie viņiem. Lielākā daļa vecāku ar pašreizējiem apstākļiem esot apmierināti, taču psiholoģe pieļauj, ka ir arī tādi, kuriem var būt iebildumi: «Bet tādi būs vienmēr.»
Valsts sociālās aprūpes centra Rīga direktore Iveta Purne apgalvo, ka oficiāli neviens nav sūdzējies. Viņa apgalvo, ka bērnu pārvešana bijusi spiesta nepieciešamība, jo Ezerkrastos viņiem bija «ļoti slikti apstākļi». Ēkai ir jāveic remonts, jāmaina inženiertehniskās komunikācijas un logi.
2006. gada nogalē, kad ministrija sāka runāt par centra reorganizāciju, no neapmierināto vecāku puses izskanēja versijas, ka īpašumu kāds kāro privatizēt. I. Purne apliecina, ka pusotra divu gadu laikā šeit iecerēts atjaunot sociālās aprūpes centru par Eiropas Savienības fonda līdzekļiem, kurus ir radusies iespēja piesaistīt. I. Purne izvairīgi atbild, vai centrā atgriezīsies bērni, taču kā iespēju min, ka te varētu dzīvot jau 18 gadus sasniegušie jaunieši ar attīstības traucējumiem.