Pēdējo gadu dati par nesekmīgo skolēnu skaita kritumu ļauj sākt runāt kā par tendenci. Proti, 2006./2007. mācību gadā ar vismaz vienu nesekmīgu atzīmi (zemāk par četrām ballēm) nākamajā klasē pārcelti 9,3% skolēnu, gadu vēlāk - 6,3%, savukārt iepriekšējā mācību gadā - tikai 3,1%. Arī otrgadnieku skaits rucis ļoti līdzīgi. Tiesa, Dienai nav izdevies gūt apstiprinājumu, ka tas tiešām nozīmētu - skolēni sākuši labāk mācīties. Valsts pārbaudes darbu rezultātos krasa uzlabojuma nav, apstiprina Valsts izglītības satura centra (VISC) preses pārstāve Kristīne Ilgaža. Arī starptautiskajos salīdzinošajos pētījumos liela progresa nav bijis, liecina izglītības pētnieka Andra Kangro teiktais. Par 2009. gada datiem informācijas vēl nav, taču A. Kangro necerot uz brīnumu, jo neredzot pamatu straujam uzlabojumam.
Diena izlases kārtībā apzvanīja vairākas skolas un pašvaldības dažādos Latvijas reģionos, un visur arī tika pieļauts, ka informācija par nesekmīgo skolēnu skaita samazinājumu varētu būt patiesa. Gan skolu pārstāvji, gan IZM Vispārējās izglītības nodaļas vadītāja Inita Juhņēviča norāda, ka nesekmīgo skaita kritums sakrīt ar laiku, kad skolās tika ieviestas ievērojamas pārmaiņas - tika pacelta latiņa pārcelšanai nākamajā klasē, samazinot pieļaujamo nesekmīgo atzīmju skaitu, un noteikti obligāti vasaras darbi divu nedēļu garumā visiem nesekmīgajiem skolēniem, kuru noslēgumā slikto atzīmi var uzlabot. Tie palīdz bērniem, kuriem ir robi mācībās, ja vien šādu priekšmetu nav ļoti daudz, stāsta Juglas vidusskolas direktore Aija Melle. Nesekmīgo skaita samazinājums sakrīt ar laiku, kad valsts sāka maksāt skolotājiem par konsultāciju stundu vadīšanu, tas, pēc Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdes Dzintras Kohvas teiktā, deva redzamu rezultātu. Savukārt VISC speciālisti pieļauj, ka pozitīvus rezultātus devuši ieguldījumi pedagogu tālākizglītībā. Svarīgs aspekts ir arī tas, ka pēdējos gados daudzas skolas tikušas pie jauna aprīkojuma dabaszinību priekšmetos un kopumā to apguve padarīta radošāka, norāda K. Ilgaža. Nozīmīgas pārmaiņas nesekmīgos skolēnus jau no šī mācību gada gaida vidusskolas klasēs - 11. un 12. klasē vairs nepārcels skolēnus, kuriem kaut viens vērtējums ir zemāks par četrām ballēm.
Tomēr izglītības speciālisti nenoliedz, ka skolēnu sekmības uzlabošanos var ietekmēt arī subjektīvi apsvērumi. Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis neizslēdz - iespējams, daži skolotāji arī nevēlas vēl papildus strādāt ar skolēnu vasarā, tāpēc labāk viņam izliek sekmīgu atzīmi, lai arī tā nav pelnīta. Savukārt programmas Iespējamā misija vadītāja Zane Oliņa stāsta, ka savu ietekmi var dot arī finansēšanas principa «nauda seko skolēnam» ieviešana skolās, jo atsevišķas skolas mēģinot noturēt bērnus par katru cenu, pat ja tas liek samazināt prasības sekmīga vērtējuma iegūšanai. Šādu tendenci apstiprina arī A. Melle, kura norāda - skolēni, kurus neapmierina nesekmīga atzīme, var atrast skolas, kas, cīnoties par lielāku skolēnu skaitu, ir gatavas viņus pieņemt un nodrošināt sekmīgu vērtējumu. Arī izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei (ZZS) skolotāji teikuši, ka četras balles ir tāda «stiepjama» atzīme, taču, ieliekot to bērniem, kuri sekmīgu atzīmi nav pelnījuši, pēc viņas domām, gan pašam skolēnam, gan skolotājam izdarīts lāča pakalpojums, jo nākamajā mācību gadā bērns, kuram ir robi zināšanās, tik un tā netiks uz priekšu.
Dati liecina, ka noturīga tendence daudzu gadu garumā ir krass nesekmīgo skaita pieaugums 5. klasē. Tas tāpēc, ka pirmajos četros skolas gados skolēni mācās «siltumnīcas režīmā», ar viņiem strādā viens skolotājs, bet pēc tam nāk klāt jauni priekšmeti, citi skolotāji, kuri turklāt savstarpēji īpaši nesaskaņo savu darbību, domā Z. Oliņa. Turklāt sākumskolas posmā mācību procesā vēl izmantojot kādus rotaļu elementus, taču 5. klasē tiekot «pazaudēti» skolēni, kuri ar taisnu muguru nevar nosēdēt skolas solā. T. Koķe norāda, ka sākumskolas klasēs ir nesaskaņotība skolēnu noslogojumā. 3. klasē noslogojums ir ļoti liels, bet 4. klasē darbs vairs nav tik intensīvs un bērnus nesagatavo pārmaiņām, kas viņus gaida 5. klasē. Lai situāciju labotu, jau no pērnā gada speciālisti gatavo mācību satura izmaiņas 1.-6. klasē, tas, pēc T. Koķes domām, dos arī pozitīvus rezultātus.
Eksperti norāda - skolām laikus jāsaprot, kuriem skolēniem ir problēmas. Piemēram, Dobeles 1. vidusskola jau oktobrī analizē skolēnu rezultātus un plāno nepieciešamos atbalsta pasākumus, stāsta tās direktore Ģertrūde Zabašta. Šie pasākumi ir, piemēram, konsultācijas, uz kurām nereti skolotājiem bērni jāaizved aiz rokas, darbs ar vecākiem. Neretas vidusskolas direktore Laima Grebska norāda - mazām skolām ir priekšrocība. Viņas vadītajā skolā, kurā bērnu nav tik daudz, iespējams analizēt katra skolēna sekmju dinamiku vairāku gadu garumā. Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes vadītājas vietnieks Vilis Deksnis, pētot nesekmības līmeni Rēzeknes rajona skolās, secinājis - lielākais nesekmības līmenis ir klasēs, kurās ir vairāk nekā 20 skolēnu, savukārt vismazākais - apvienotajās klasēs ar mazu bērnu skaitu. Ja šīs tendences ir pareizas, šogad nesekmīgo skaits atkal varētu pieaugt, jo daudzās skolās, taupot resursus, izveidotas ļoti lielas klases.