Viņš norāda, ka uzņēmumos strādā juristi un izglītoti pārtikas tehnologi un formāli regulas, protams, nav pārkāptas. Tomēr, ja pārtikas produkts netiek tirgots atsevišķā veikala nodaļā un ražotājs nav norādījis, ka tā ir speciālā mazu bērnu pārtika, patērētājam jāņem vērā, ka šī pārtika var būt pat bīstama bērna veselībai un turpmākajai attīstībai.
Formāli viss kārtībā
Konkrētajā gadījumā pievienots ne tikai neirodeģeneratīvais E621 (mononātrija glutamāts), bet arī krāsviela E120 (karmīnskābe), ko pārtikas toksikologi un alergologi uzskata pat par pieaugušajiem bīstamu vielu. «Ir diskusijas par karmīna aizliegšanu visā ES, jo, lai arī karmīns ir dabisku krāsvielu komplekss, ko iegūst no kukaiņiem - augu parazītiem, tomēr eiropiešu imūnsistēma nav radusi pie kukaiņu ēšanas un daudziem bērniem ir vērojama alerģija. Austrumāzijas valstīs, kur dažādu kukaiņu ēšana notiek paaudzēm ilgi, šādu problēmu nav,» saka Rozenbergs.
Savukārt uzņēmuma Talsu gaļa rīkotājdirektors Juris Lagzdiņš sarunā ar Dienu uzturzinātnieka pārmetumus kategoriski noliedz un uzsver, ka minētā pārtikas produkta ražošanā ievērotas visas Latvijas likumdošanas prasības, kā arī ES prasības un principi un ka šis produkts ir piemērots lietošanai bērniem.
J. Lagzdiņš arī izsaka aicinājumu uzturzinātniekam sadarbībā ar plašsaziņas līdzekļiem iniciēt izmaiņas likumdošanā attiecībā uz diskutablajām produkta sastāvdaļām, iepriekš neapgāžami pierādot šo vielu kaitīgumu. Ja diskutablās pārtikas piedevas tiks aizliegtas, uzņēmums savai produkcijai, protams, tās nepievienos, - saka J. Lagzdiņš, norādot, ka patlaban visas produkcijas sastāvā esošās vielas ir oficiāli atļautas. Jāpiebilst, ka uzturzinātnieku un pārtikas ražotāju vidū tiek diskutēts par dažādu pārtikas piedevu kaitīgumu vai arī, tieši pretēji, nekaitīgumu, un par daudzām pārtikas piedevām nav viena noteikta vērtējuma, turklāt arī vielas iedarbība var būt saistīta ar tās uzņemšanas biežumu un daudzumu, kā arī ar lietotāja organisma stāvokli.
Par diskutablo pārtikas piedevu E621 portāls evielas.lv vēsta, ka šī viela ir atļauta ES, bet to ieteicams apdomīgi lietot bērnu uzturā, tas pats teikts arī par E120. «Saskaņā ar uztura speciālistu rekomendācijām šogad nedaudz pārveidota Rakveres cīsiņu recepte, atsakoties no nātrija glutamāta (E621) izmantošanas, pārejot uz dabiskas izcelsmes garšas un aromātvielām,» par savu produkciju stāsta Rīgas miesnieka produktu vadītāja Vineta Ķempele.
Ar ko atšķiras gaļa no produkta
Tallinas Pārtikas un fermentācijas tehnoloģiju kompetences centra laboratorijas pētniece Marta Panke gan atgādina, ka E vielas būs praktiski visu gaļas produktu sastāvā (protams, izņēmumi ir iespējami), jo to nosaka ražošanas specifika. «Mūsdienu modernās rūpnieciskās pārstrādes produkti, kam kāds sakars ar gaļu, bauda lielu patērētāju uzticēšanos un ne pārāk kritisku attieksmi pret attālināšanos no tās dabiskajiem un augstvērtīgajiem pirmsākumiem. Tāpēc ir īpaši svarīgi informēt patērētāju par šo produktu grupas īpašībām,» uzskata Marta Panke.
Uzturzinātniece skaidro, ka gaļā vērtīgākā uzturviela ir pilnvērtīgas olbaltumvielas ar cilvēka uzturā nepieciešamajām aminoskābēm, tostarp neaizstājamām aminoskābēm, kuras organisms pats nespēj radīt.
«Plānojot savu ēdienkarti, ir svarīgi atcerēties, ka gaļa ar nelielu daudzumu dabisku garšvielu un termiski apstrādāta (piemēram, vārīta vai tvaicēta) no uzturvērtības viedokļa nav tas pats, kas gaļas izstrādājums, piemēram, desa, cīsiņi, sardeles, un gaļas produktiem nevar piedēvēt visas gaļas labās īpašības,» klāsta M. Panke.
Uzturzinātniece iesaka savā ēdienkartē biežāk iekļaut pēc savas izvēles gardi pagatavotu īstu gaļu, bet gaļas izstrādājumus atstāt reizēm, kad pagatavot īstas gaļas ēdienu nav iespējams.
«Jāatzīst, ka cīsiņi un sardeles ir ātri, viegli pagatavojami produkti, turklāt ērti līdzi paņemami, kā arī pieļauju, ka garšīgi, bet jāatceras, ka to sastāvā ir daudz sāls, tauku (piesātinātie tauki) un citas ne ļoti vēlamas, lai gan pieļaujamas vielas, kas galvenokārt paredzētas produkta labam izskatam, konsistencei, uzglabāšanai un garšai. Domāju, ka gaļas produktiem nevajadzētu ieņemt nozīmīgu vietu mūsu ikdienas ēdienkartē, gaļas produktus varētu ēst tikai pāris reizes nedēļā un kopā ar lielu daudzumu svaigiem vai termiski apstrādātiem dārzeņiem,» skaidro Marta Panke.