Tas ir piemērs, kā, neraugoties uz samērā nelielu skolēnu skaitu, skola tomēr var izvairīties no slēgšanas. Kopumā Zemgales reģiona pašvaldībās zināms par septiņu skolu slēgšanu, tomēr vairākas citas reorganizēs - iekļaus citās skolās vai tās kļūs par citu skolu filiālēm. Pirmajā gadījumā tas lielākoties nozīmē, ka šo pamatskolu vecāko klašu skolēniem būs jāmaina skola, taču vecajā skolas ēkā tiek saglabātas pirmās četras vai atsevišķos gadījumos - arī pirmās sešas klases.
Ietekmēs kvalitāti
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotajā diagrammā, kurā Latvijas rajoni un republikas pilsētas sarindotas pēc skolēnu un pedagogu skaita proporcijas, abos galos vīd Jelgavas vārds: visvairāk skolēnu uz skolotāju valstī ir Jelgavas pilsētā, savukārt vismazāk - Jelgavas rajonā.
Rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Gāle atzīst, ka neizprot, kādēļ izveidojusies tāda situācija, jo pēdējos 10 gados slēgtas 10 rajona skolas. Šonedēļ pieņemts lēmums par vairāku Jelgavas novada skolu reorganizāciju - tātad tikai neilgi pirms mācību gada sākuma kļuvis zināms, ka daļai pamatskolas skolēnu būs jāmācās citur. U.Gāle sola, ka transports visiem skolēniem būs nodrošināts un tālāk par pieciem kilometriem no iepriekšējās skolas jābrauc nebūšot.
Skolu sekmības rādītāji liecina, ka atsevišķos gadījumos apvienošana skolēniem varētu nākt par labu, turklāt IZM sniegtie dati par skolēnu sekmību liecina, ka, piemēram, Vircavas vidusskolā 9.klases beidzējiem ir bijuši labāki eksāmenu rezultāti nekā Lielvircavas pamatskolā, kas kļūs par šīs skolas filiāli.
Jelgavas pilsētas izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza uzsver - pašvaldība jau iepriekš analizējusi skolu tīklu un gandrīz ik gadu reorganizējusi kādu skolu. Šogad šādas pārmaiņas pilsētu vairs neskar, tomēr arī šīs pašvaldības skolotājiem nākšoties krietni savilkt jostu. Piemēram, iepriekš par klašu audzināšanu Jelgavas pedagogiem tika samaksātas sešas stundas, bet no jaunā mācību gada maksās tikai par divām, kas varot ietekmēt skolotāju darba kvalitāti.
Pašvaldība piemaksās
Citās pašvaldībās nav iespējas maksāt pat par divām audzināšanas stundām. Jēkabpils rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Elga Ūbele stāsta, ka daudzi skolotāji esot gatavi strādāt «sabiedriskā kārtā» par nelielu atalgojumu, taču esot jāpagaida, kas notiks, kad viņi ieraudzīs, ka tiešām saņēmuši tikai 60, 70 latu uz papīra. Daudziem gan nebūšot citu iespēju, kā palikt skolā, tomēr «nebūtu nekāds brīnums», ka tie, kuri saņems pavisam niecīgu algu, sāks halturēt.
Jēkabpils rajona novadi ir starp tiem, kuros nav garantijas, ka kāda skola nepārtrauks darbību mācību gada vidū, jo arī jaunajā mācību gadā tur būs vairākas mazas skolas. Piemēram, Aknīstes novadā divās no trim skolām prognozējamais skolēnu skaits svārstās no 50 līdz 60 bērniem, taču tās tiek saglabātas.
Mazāko skolu neslēgšana nozīmē, ka tām būs jāstrādā apvienotajās klasēs. E.Ūbele norāda, ka arī tām klasēm, kas nebūs apvienotas, vairākas stundas, piemēram, sports, vizuālā māksla un mājturība, notiks kopā. Savukārt Aizkraukles rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Astra Siliņa stāsta, ka atsevišķos gadījumos skolas gatavas apvienot pat trīs klases, bet viņa pieļauj, ka tad gan cietīs kvalitāte un vecāki atvasei izvēlēsies citu skolu.
Lai gan Aizkraukles rajonā esošās pašvaldības ir lēmušas arī par vairāku skolu slēgšanu un pievienošanu citām, daži novadi pagaidām esot gatavi piemaksāt no pašvaldības līdzekļiem trūkstošo summu, lai nodrošinātu algas. Tā tas notiks arī Sunākstes pamatskolā, kurā prognozējami apmēram 50 skolēni. Kā skaidro A.Siliņa, skolas apkārtnē ir ļoti slikts ceļu stāvoklis, kas ievērojami apgrūtinātu bērnu nogādāšanu kādā citā skolā.
Līdzīga situācija ir arī ar Vecumnieku novadā esošo Kurmenes pamatskolu, kurai tuvākās skolas ir 12 kilometru attālumā, un arī šajā apkārtnē esot slikti ceļi. Vecumnieku novada domes priekšsēdis Rihards Melgailis (TP) stāsta, ka novada vidusskolās skolēnu skaits ir pietiekams, lai nodrošinātu finansējumu pedagogu algām, savukārt pamatskolās apmēram 25% no nepieciešamās summas būšot jāpiemaksā pašvaldībai.
Vēl var sekot izmaiņas
Pašvaldības Dienai norāda - tās šādu skolu tīklu var uzturēt, ja no 1.janvāra finansējums netiks samazināts vēl vairāk, citādi būs izmaiņas mācību gada vidū.
Tukuma rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Velta Lekse gan atzīst, ka viņa jau tagad šaubās par vienas skolas pastāvēšanu visu šo mācību gadu. Arī Dobeles novada domes priekšsēdis Andrejs Spridzāns (ZZS) vēl «tik viennozīmīgi nevar pateikt», ka mācību gada vidū nekas nemainīsies papildus līdzšinējam lēmumam pārveidot divas skolas par citu skolu filiālēm.