Līdzīgus bēdu stāstus Diena otrdien uzklausīja no daudziem avotiem, arī pensionāriem, studentiem un mazu bērnu vecākiem, jo, par spīti tam, ka LK nebūt nav lielākā banka valstī, tā savu darbību izvērsusi visdažādākajās sfērās un dažviet tās bankomāts ir vienīgais.
Pēc lielai daļai Latvijas sabiedrības visai negaidīti nākušā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmuma apturēt visu LK finanšu pakalpojumu sniegšanu bankā palikušajai naudai nevarēja piekļūt neviens tās klients neatkarīgi no uzkrājumu summas. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtās informācijas, tas varētu būt ietekmējis ne tikai bankas lielos klientus, bet arī līdz pat 60 000 pensionāru un 20 000 pabalstu saņēmēju.
Jādzer sirdsdrapes
FKTK jau otrdien paziņoja, ka no trešdienas privātpersonas varēs izņemt 50 latu no savas bankā «iestrēgušās» naudas, tomēr noguldītāju satraukums no tā nepagaisa. «Mana draudzene Janīna šorīt jau izraudājās un dabūja dzert sirdsdrapes. Es kādu latiņu aizdevu, citādi paēst ne sev, ne sunim nenopirktu,» stāsta pensionāre Vija. Savukārt Andrejs ir satraucies par savu dēlu, kurš studē Anglijā, - viņš nākamajam semestrim paredzēto uzturēšanās naudu, ap 1000 latu, esot turējis LK, kur tā tagad arī palikusi.
Starp cilvēkiem, kuru nauda iestrēgusi Krājbankā, ir daudzas augstas amatpersonas, arī Saeimas deputāti, diplomāti un tiesneši. Piemēram, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (NA) Dienai atzina, ka viņa ap 60 000 eiro lielie uzkrājumi palikuši Krājbankā. Savukārt Maestro Raimonds Pauls bankai bija uzticējis ap 700 000 latu vērtus uzkrājumus. Viņš pašlaik baidoties tikt apzagts vēlreiz, jo jau cietis Bankas Baltija krīzē. «Paldies dievam, pilnīgi bez graša nepalieku, bet negribas zaudēt to naudu, ko esmu godīgi nopelnījis,» sūrojās Maestro.
30 km līdz bankomātam
Starp bez naudas atstātajiem minamas arī vairākas pašvaldības un to uzņēmumi. Piemēram, Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) izteicies, ka LK palikuši ap 10 miljoni latu pašvaldības naudas. Savukārt pašvaldības uzņēmuma Rīgas meži valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš Dienai stāstīja, ka Krājbankā uzņēmumam palikuši ap 900 000 latu jeb puse visu brīvo līdzekļu, kas nozīmē uzņēmuma attīstības apturēšanu - nauda bija paredzēta jaunas koksnes apstrādes ražotnes būvniecībai, tagad nāksies ņemt kredītus citās bankās. «Vienreiz valstij ir jāuzņemas atbildība. Ir FKTK, Finanšu ministrija un citas banku sektoru uzraugošās organizācijas, mums jau ir rūgta pieredze ar Banku Baltija, Pirmo komercbanku, Parex,» viņš dusmojās.
Vēl skarbākā situācijā nonākusi Dagdas pašvaldība, kura teju visu savu naudu bija turējusi LK. «Paruna vietā - ko taupa taupītājs, to paņem laupītājs. Tas, ko tagad sola, ka pašvaldības palīdzēs bez naudas palikušajiem pensionāriem, ir muļķu mierinājums - no kurienes mēs paši ņemsim naudu?» jautā Dagdas domes priekšsēdētājs V. Stikuts.
No tāda paša likteņa pēdējā brīdī paguvusi izvairīties Alsungas novada pašvaldība. «Mēs lasām avīzes un, godīgi sakot, visai šai lietai sākoties, mazliet patukšojām savus kontus Krājbankā,» atzina Alsungas domes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls. Viņa vadītajam novadam gan tagad parādījusies cita problēma - Alsungā esot tikai viens bankomāts, tas pats - Krājbankas. «Tīri praktiski tā ir neērtība, jo tuvākais strādājošais bankomāts ir ap 30 kilometru tālu Kuldīgā,» viņš stāsta.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Andris Jaunsleins gan mierina, ka jau runājis ar Valsts kases pārstāvjiem un divu triju dienu laikā nauda bešā palikušajām pašvaldībām noteikti tikšot atrasta. Gandrīz pilnīgi bez naudas palikušas trīs pašvaldības - Dundaga, Dagda un Jaunpiebalga -, bet kopumā palielām summām klāt patlaban netiekot 10 pašvaldības.