Līdztekus regulārām kampaņām par darba drošību un VDI pārbaudēm uzņēmumos darba devējiem ir iespējas bez maksas izvērtēt darba vides riskus savā uzņēmumā un konsultēties par to novēršanu, darba drošībā tiek apmācīti profesionālo skolu audzēkņi un pasniedzēji. Rudenī uzņēmumiem tika samazināts administratīvais slogs darba aizsardzībā, savukārt no 1. janvāra spēkā stājušies MK noteikumi, kas paredz, ka turpmāk 96 profesionālajās kvalifikācijās jaunieši mācību prakses laikā uzņēmumos tiks apdrošināti pret nelaimes gadījumiem.
Tomēr, neraugoties uz visiem šiem pasākumiem, 2012. gadā nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 48 nodarbinātie. Salīdzinājumam: 2011. gadā - 34. Savukārt smagos nelaimes gadījumos 2012. gadā cietuši 199 nodarbinātie (gadu iepriekš - 191).
Vienpadsmit no visiem pērnā gada letālajiem negadījumiem iemesls, iespējams, bijusi cilvēku dabīgā nāve. Visvairāk nelaimes gadījumu joprojām noticis būvniecībā, mežistrādē un kokapstrādē. Ar šīm nozarēm saistītos darbos pērn cietuši 75 cilvēki, dzīvību zaudējuši sešpadsmit. Biežāk nelaimes gadījumos bojā gājuši vīrieši, katrs ceturtais bija lietojis grādīgos dzērienus.
«Darba devēji nereti nesaskata reālos riskus, galveno uzmanību pievēršot tikai dokumentu sakārtošanai,» norāda labklājības ministre Ilze Viņķele. Vēl viens negadījumu skaita pieauguma iemesls ir būvniecības apjomu palielināšanās. Pērn vairāk kļuvis negadījumu arī tirdzniecībā un pārtikas produktu ražošanā. «Ekonomiskā situācija uzlabojas, rodas jaunas darba vietas. Jauni darba tirgū atgriezušies darbinieki pieļauj kļūdas, izmanto nedrošas darba metodes. Pēc negadījumu izmeklēšanas VDI nereti secina, ka darbinieki ir instruēti darba aizsardzībā, taču bieži vien apmācība bijusi formāla, bet darbinieku uzvedība darbavietā netiek kontrolēta, tāpēc nereti viņi rīkojušies pārgalvīgi vai neuzmanīgi,» skaidro VDI direktors Renārs Lūsis.
Lielas raizes VDI pērn sagādājusi arī nereģistrētā nodarbinātība. Līdz novembra beigām VDI bija pārbaudījusi 2800 uzņēmumu, atklājot 2741 ēnstrādnieku un piemērojot administratīvos sodus gandrīz viena miljona latu apmērā. 2011. gadā šajā pašā laikā atklāti 2776 ēnstrādnieki un piemēroti administratīvie sodi 770 000 latu apmērā. Ievērojami vairāk uzņēmumos pērn atklāta atkārtota nereģistrētā nodarbinātība. 2012. gada 11 mēnešos VDI atklājusi 37 atkārtotus gadījumus, kuros darbinieki nodarbināti bez rakstveida līguma. 2011. gadā šis skaitlis bija 30, bet vēl gadu iepriekš - tikai deviņi.