Kāda paziņa reiz man teica: «Mēs esam par melnu, lai būtu Latvijas cienīgas, un par baltu, lai tiktu pieskaitītas pie Ēģiptes.» Ik pa laikam atceros šos vārdus un pārliecinos, ka tie ir diezgan patiesi. Nesen ekskursijas laikā ar tūristiem piestājām pie kādas no mošejām, lai parunātu par reliģiju. Sagadījās tā, ka bijām tieši pirms pusdienlaika lūgšanas. Garām gāja vairākas sieviešu grupas, kuras visai atklāti nopētīja mani un pārrunāja redzēto. Ir arī par ko - mana ādas krāsa mani pielīdzina tūristiem, savukārt apģērbs - musulmaņiem, savējiem, un tomēr es neesmu ne pie vieniem.
Ka Latvijai esmu par «tumšu», sapratu, kad izdomāju apciemot radus. Es, Ēģiptē dzīvojoša latviete, nemaz nevaru tik vienkārši nopirkt biļeti uz tuvāko čarterreisu, jo lidot ar čarteri var tikai tie, kuri uzturējušies Ēģiptē ne ilgāk kā mēnesi. Savukārt tiešo reisu nav. Tā nu šeit dzīvojošajiem latviešiem vai tiem, kas aizkavējušies, nākas 4,5 stundu vietā pavadīt ceļā vairāk laika un, kas nepatīkamākais, lidot ar pārsēšanos.
Dēli Ēģiptē ir par baltu, lai paliktu nepamanīti, savukārt latviešiem blakus viņi tomēr ir tumšāki. Ēģiptiešu bērnudārzā, sporta klubā no pasniedzēju, treneru puses ir pastiprināta uzmanība - nedod dievs, kaut kas notiks! Ēģiptiete pacietīs, bet ārzemniece noteikti sarīkos skandālu. Ēģiptiešiem balta ādas krāsa šķiet ļoti skaista, tādēļ gaišie bērni tiek lutināti un bužināti uz nebēdu.
Es vienmēr smejos, ka audzinu jaunos vīrus, kas būs lielas galvassāpes viņu sievām. Viņām būs jāprot gatavot ēģiptiešu ēdienus, bet nedrīkstēs aizmirst arī par latviešiem raksturīgajiem vārītajiem kartupeļiem ar mērci un kotleti. Dažādiem saldumiem pa vidu būs jāzina, ka vismaz vienu reizi nedēļā ir jābūt biešu zupai vai klimpām. Iedziļinoties - tā var atrast daudz dažādu sīkumu, kas puišus ar vienu kāju notur manā, ar otru tēva dzimtenē.
Šādai pastiprinātai uzmanībai, protams, ir arī savi mīnusi. Jo lielāki augam, jo vairāk uzsvars tiek likts uz dažādām sportiskām aktivitātēm, cīņu veidiem. Dzīvojam Hurgadā, kas ir kūrortpilsēta, un skolā puišiem būs jāiekaro vieta zem saules, jo, pēc neoficiāla iedalījuma, piederam pie trešās grupas. Pirmās divas un vadošās ir ēģiptiešu un krievu bērni. Mēs neesam ne te, ne tur.
Ik pa laikam aizdomājos, vai, paliekot Latvijā, pasargātu sevi un bērnus no šādiem pārbaudījumiem un sajūtas, ka neesi ne te, ne tur. Iespējams. Tomēr, izsverot visu, kas man ir pašlaik un ko vēl iegūšu, esmu droša - ja vien atgrieztos tajā dienā, kad pieņēmu lēmumu izmainīt savu dzīvi, es mainītu atkal. Mani nepamet pārliecība, ka, savādākam esot, ir ne tikai kaujas asākas, bet arī uzvaras saldākas un gaita stabilāka.