Par to, ka vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem Latvijai nav izdevīga, neveicina valsts ekonomikas atveseļošanu un tāpēc būtu jāpārtrauc, A. Šķēle un A. Šlesers paziņoja reģionālajā konferencē Daugavpilī pagājušajā nedēļā, liecina LETA vēstītais. TP līdera preses sekretārs Romāns Meļņiks Dienai norāda, ka ar starptautiskajiem aizdevējiem vispirms var mēģināt vienoties, lai aizdevums tiktu novirzīts nevis banku glābšanai un parādu pārfinansēšanai, bet ekonomikas stimulēšanai un lai Latvija ar aizdevumu saistītos jautājumus varētu izlemt patstāvīgi. Ja labākus nosacījumus neizdotos panākt, tad līgums ar starptautiskajiem aizdevējiem būtu jālauž un jāmeklē citi kreditori. Vaicāts, kur tos meklētu, R. Meļņiks noteica: «Kad un ja tas būs aktuāli, tad arī apzināsim.»
Galvenie aizdevēji Latvijai ir Eiropas Komisija un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Ja valsts lauztu līgumu ar starptautiskajiem aizdevējiem, tad Latvijai, pēc ekonomista Vjačeslava Dombrovska domām, visticamāk, nāktos uzreiz atdot visu līdz šim saņemto starptautiskā aizdevuma daļu. Tie ir aptuveni divi miljardi latu jeb puse no valsts gada budžeta, liecina Dienas aprēķini. Pēc finansiālās palīdzības var vērsties pie Ķīnas vai Krievijas, taču, tā kā summa ir liela, to, pēc ekonomista domām, varētu pārfinansēt vien starptautiskajos finanšu tirgos, proti, parāda atdošanai piesaistot resursus ar valsts vērtspapīru emisiju. Tad aizdotā nauda diezin vai gadā maksātu mazāk par 8%, pašreiz ir 3-4%. «Taču neviens no investoriem nepirks parādzīmes no valsts, kas izstājusies no vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu. Padomās, ka esat traki un trakajiem neviens naudu neaizdod,» saka V. Dombrovskis. Turklāt, ja alternatīvu avotu starptautiskajam aizdevumam atrast neizdotos, tad valsts budžeta deficīts būtu jāsamazina līdz nullei - valsts tēriņi jāmazina par vairāk nekā miljardu latu, liecina Latvijas Bankā teiktais. Tādēļ nāktos būtiski «cirpt» visus tēriņus, arī pensijas, piebilst ekonomists.
Pēc viņa teiktā, starptautiskie aizdevēji ir kā banka - ja reiz aizņemies, nosacījumi jāpilda. Aizdevējiem rūp viens - lai valsts mazina savu budžeta deficītu, tādēļ jebkuri tēriņi, kas skar šī mērķa sasniegšanu, ir jāsaskaņo. DnB Nord bankas ekonomists Pēteris Strautiņš piekrīt, ka prasīt aizdevēju piekrišanu budžetu skarošajiem lēmumiem var būt kaitinoši. «Taču jāatceras, kas mūs noveda šādā situācijā - tā bija pašas valsts nespēja tālredzīgi plānot savas finanses. Tāpēc šobrīd «lieka» piesardzība un lēmumu siets tomēr ir nepieciešams.» Pretēji AŠ2 V. Dombrovskis uzskata, ka finansiālais spilvens bankām ir vajadzīgs, ja nu sektors negaidīti saskartos ar problēmām.
Savukārt par ekonomikas sildīšanu, izņemot ES fondus, pagaidām nevar būt ne runas, uzskata ekonomists, jo ne algas, ne cenas, kas treknajos gados būtiski cēlās un iegrieza konkurētspējai, ne tuvu nav nokritušās līdz pirms krīzes līmenim.