Par to Diena pārliecinājās, apmeklējot tikai 2008. gadā atvērto Viru cietumu Igaunijā.
Ražo grilus
Tuvojoties Igaunijas ziemeļu pilsētai Jehvi, gaida pārsteigums - ēku komplekss no tālienes nebūt neizskatās pēc ieslodzījuma vietas. Gaumīgās ēkas par cietumu kļūst vien tuvumā, ieraugot mūrus un restotos logus. Pēc laiciņa sagaidījuši Igaunijas pārstāvjus, tiekam ievesti administratīvajā ēkā. Vēl priekštelpā mazos skapīšos mūs lūdz atstāt mobilos telefonus, vērtslietas, asus priekšmetus. Līdzi nevar ņemt gandrīz neko. Tālāk mūs sagaida iziešana caur metāla detektoru. «Procedūra ir tāda pati kā lidostā,» angliski nosaka kāds darbinieks.
Izejot no administratīvās mājas uz ēku, kur atrodas skola, slimnīca un citas telpas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāve Diāna Kemmusa saka: «Šī ir vienīgā vieta, kur darbiniekiem jāatrodas ārā.» Visas ēkas milzīgajā kompleksā ir savienotas ar gaiteņiem jeb galerijām. Šī ir viena no būtiskākajām iezīmēm, ar ko izceļas jaunuzceltais cietums. Otra atmiņā palikusī - ieslodzīto pastaigu laukumi izvietoti uz ēku jumtiem. Aprēķins vienkāršs - jau saknē nocirsta iespēja iemest nelegālos priekšmetus cietuma teritorijā.
Arī mobilo telefonu šeit izmantot nav iespējams - betonā iestrādātie metāli aizturot signāla darbību. Ieslodzītajiem atļauts izmantot VEF ražotu stacionāro telefonu, kas atrodas gaitenī, taču tad īpašā veidlapā jāatzīmē, uz kurieni un kam zvanīts.
Pārsteigums ir gaiteņu tīrība - tie teju spīd un laistās. Kamēr dodamies gar kameru dzelzs durvju rindu, mums garām aizved kādu ieslodzīto. Viņš ir tērpies cietumnieka formastērpā - brūnās īsbiksēs un jakā, uz kuras lieliem burtiem igauniski rakstīts «cietums». Latvijā formas ir tikai nepilngadīgajiem un uz mūžu ieslodzītajiem cietumniekiem, un tieši formastērpu trūkums ir viens no iemesliem, kādēļ cietumos itin bieži notiek pašnāvības - lai pakārtos, tiek izmantotas dažādas privātajā apģērbā atrodamās auklas.
Pārsteidz arī kameras - aiz masīvām dzelzs durvīm slēpjas studentu kopmītņu mitekļa izmēra divvietīga istabiņa, kurā bez sienā ieskrūvētām lāviņām atrodams arī neliels televizors un atsevišķas labierīcības ar dušas kabīni. Tomēr teikt, ka ieslodzītie tiek lutināti, nevar - kopumā telpa ir ļoti pieticīga. Pamata nav arī bažām, ka, slēpjoties aiz dzelzs durvīm, «zeki» varētu darīt pāri viens otram vai kalt jaunu noziegumu plānus, jo telpas ir aprīkotas ar videonovērošanas kamerām. Līdzās ieslodzīto vārdiem, kas uzrakstīti pie durvīm, atzīmētas arī īpašas piezīmes attiecībā uz ieslodzītā ēdienkarti - izmaiņas tajā iespējamas pēc ārstu norādījumiem vai reliģiskās piederības.
Visbeidzot nonākam pie korpusa, kurā atrodas darbnīcas. Iespaidīgs skats redzams aiz durvīm, kur notiek metālapstrādes darbs. Izmēros milzīgais angārs neatpaliek no lielu ražošanas uzņēmumu cehiem. Cietumnieki šeit metina dažādus metāla izstrādājumus, piemēram, izgatavo grilus gaļas cepšanai. Ieslodzīto darbam izveidota pat vesela industrija - valsts SIA Igaunijas Cietuma rūpniecība (Eesti Vanglatￃﾶￃﾶstus).
Viens mobilais gadā
«Kā redzējāt, šis ir pilnīgi jauns cietums, kas projektēts speciāli mūsu vajadzībām. Mums ir katra nepieciešamā telpa, ar vietas trūkumu nesirgstam,» pēc izvadāšanas pa cietumu saka Igaunijas Tieslietu ministrijas (TM) Ieslodzījuma vietu pārvaldes Resocializācijas divīzijas vadītājs Prīts Posts. Cietumā, kas pabeigts 2008. gadā, patlaban uzturas ap 960 vīriešu un nepilngadīgo. Tā celtniecības izmaksas bija aptuveni 75 miljoni eiro, ko no bankas uz trīsdesmit gadiem aizņēmusies valsts dibināta nekustamo īpašumu firma. TM firmai katru mēnesi pārskaita noteiktu summu, kas tiek novirzīta aizņēmuma dzēšanai.
Tomēr jaunā cietuma uzturēšana izmaksā vairāk nekā veco, atzīst P. Posts: «Šeit ir lielāka platība - vecajos cietumos mums ir 2,5 kvadrātmetru liela platība vienam ieslodzītajam, šeit - četri kvadrātmetri. Turklāt dārgāka ir arī visu drošības sistēmu uzturēšana.» Viens no jaunā cietuma celtniecības iemesliem - lai labāk veiktu sociālo darbu ar ieslodzītajiem, norāda departamenta pārstāvis: «Ja cietumā ir lielas kameras, kur kopā dzīvo seši vai desmit ieslodzītie, viņu vidū noteikti rodas daudz konfliktu. Ja katru dienu jāsaskaras ar šādām problēmām, ir ļoti grūti ko mainīt viņu uzvedībā.»
P. Posts uzsver, ka līdz ar jaunā cietuma uzcelšanu stipri samazinājies noziegumu skaits ieslodzīto vidū, kļuvis daudz mazāk nelegālo priekšmetu. «Ir ļoti grūti kaut ko ienest šeit iekšā,» apgalvo P. Posts un piebilst, ka jaunajos cietumos nelegālo priekšmetu statistika būtu pielīdzināma vienam atrastam mobilajam telefonam gadā. «Šeit mums nav problēmu ar priekšmetiem, Tallinā ir. Tāpat Tallinā ir problēmas ar nekustamā īpašuma jautājumiem - tās ir vecas ēkas, tajās iekļūst lietus ūdens. Ir kaitinoši, ja ar to jāsaskaras katru dienu,» saka P. Posts.
Tādēļ nav pārsteigums, ka, par spīti labākiem sadzīves apstākļiem, cietumniekiem jaunās telpas nav patikušas. «Kad viņi šeit ieradās, vēlējās doties atpakaļ,» pasmaida P. Posts. «Tur ir mazāka novērošana, viņi tur var vairāk pārvietoties,» skaidro amatpersona. Vienīgās problēmas, kas radušās jaunajā cietumā, esot saistītas ar nepilngadīgajiem ieslodzītajiem. «Viņi mēdz slikti izturēties, ir bijuši mēģinājumi aizdedzināt priekšmetus vai izsist logus, bet šādu lietu novēršana ir arī mūsu ikdienas darbs,» saka P. Posts.
Simtmiljonu cietums
«Patlaban mums ir četri cietumi - divi jauni un divi veci,» esošo cietumu sistēmu raksturo ierēdnis. Vecākie ir Tallinas cietums un Harku un Murru cietums, kurā ieslodzītas sievietes un veci vīrieši. Jaunie cietumi atrodas Tartu (celts 2002. gadā) un Jehvi. Kad Jehvi tika uzcelts Viru cietums, vairāki vecie tika slēgti. «Samazinājies arī ieslodzīto skaits. Patlaban tādu mums ir 3300,» skaidro P. Posts.
«Šeit, Ida - Virumā, tas ir grūti,» par darbinieku atrašanu depresīvajā reģionā saka P. Posts. «Tuvu ir Krievija, ir daudz krievu, kas nerunā igauniski. Taču mums ir ļoti stingri nosacījumi - darbā varam pieņemt tikai tos, kas igauniski runā visaugstākajā līmenī,» viņš norāda. «Sauksim to par izaicinājumu,» ierunājas cietuma direktors Andrē Lillelehts. Lai arī darbiniekus atrast neesot viegli, no divsimt uzraugu vietām brīvas esot tikai desmit. Kopā cietumā strādā ap 400 darbinieku, savukārt no 200 uzraugiem trešdaļa esot sievietes.
Tomēr, kā izrādās, problēmas ar jaunu cietumu celtniecību ir ne tikai Latvijā. Centieni uzcelt līdzvērtīgas drošības pakāpes, taču vēl lielāku cietumu Tallinā igauņiem ievilkušies teju desmit gadu, jo bijušas pretenzijas no apkārtnes iedzīvotājiem. Tagad projekts ir ticis pārvietots citur, un pirms pāris mēnešiem pabeigts tā detaļplānojums. «Izmaksas būs ap 115 000 000 eiro, jo tas būs lielāks par šo cietumu,» skaidro P. Posts. Tajā paredzēta vieta ap 1400 ieslodzīto, un, kad tas būs gatavs, vecos varēs slēgt.