Lūgts komentēt Valsts prezidenta Andra Bērziņa lēmumu referendumā nepiedalīties un nepievienoties citiem politiskajiem līderiem, V. Zatlers atbildēja: «Līdz referendumam vēl ir palicis pietiekami daudz laika, lai visas amatpersonas paustu skaidru viedokli.»
Ar paziņojumiem, kuros balsstiesīgie pilsoņi aicināti iet uz referendumu un aizstāvēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, pie sabiedrības ir vērsusies arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, premjers Valdis Dombrovskis (abi Vienotība), Zatlera Reformu partijas, Visu Latvijai!-TB/LNNK un Zaļo un Zemnieku savienības vadītāji. Taču koalīcijai nebūs kopīgas, valsts finansētas referenduma kampaņas, pirmdien pēc koalīcijas sēdes sacīja V. Dombrovskis. Līdz referendumam plānots sagatavot Saeimas paziņojumu par valsts valodas statusa nozīmību. Uz vaicāto, vai ar kādu paziņojumu nav plānojis pie sabiedrības vērsties arī Valsts prezidents A. Bērziņš, viņa preses sekretāre Līga Krapāne sacīja, ka savu viedokli prezidents nav mainījis - viņš aicina katru rīkoties pēc paša izpratnes par šo jautājumu, par kura būtību jau vairākkārt ir izteicis savas domas. «Neatkarīgi no tā, kāds būs jūsu lēmums par dalību referendumā un balsojumu tajā, apzinieties, ka balsojums par valsts valodas statusa maiņu vienlaikus būs balsojums pret Latviju kā valsti,» sacīja A. Bērziņš savā Jaungada uzrunā.
Prezidents aicinājis veltīt vairāk pūļu sabiedrības saliedēšanai, par ko runā arī, tiekoties ar partijām Rīgas pilī. Pirmdien pēc tikšanās ar A. Bērziņu un viņa komandu uz saliedētību aicināja arī viens no Visu Latvijai!-TB/LNNK līderiem Raivis Dzintars, kurš uzskata, ka ir jārunā arī ar Saskaņas centru «par absolūto minimumu, lai mēs varētu dzīvot drošā, prognozējamā un demokrātiskā sabiedrībā» un lai politiskās atšķirības netiktu pārnestas uz ielām. SC līderim Jānim Urbanovičam neesot nekā pret sarunām ar VL-TB/LNNK, bet viņš to nevēlējās darīt ar mediju starpniecību.