Nopietnu satraukumu par to pauž bankas - ja parādnieka īpašums ir ieķīlāts, tad zaudējumi jācieš arī viņām. Situācijas risinājumu meklē arī ministrijās.
Divreiz vairāk
Par to, kāda patlaban ir situācija ar maksājumu kavējumiem, paši patēriņa kredītu izsniedzēji runā negribīgi, paužot vien, ka rādītāji atbilst prognozētājiem. Statistika tikmēr liecina, ka situācija strauji pasliktinās: ja pagājušā gada 4.ceturksnī patēriņa kredītu īpatsvars ar maksājumu kavējumiem virs 90 dienām ir bijis 2,2%, tad šā gada 1.ceturksnī tie bija jau 4,2%. «Pēdējos 3-4 mēnešos parādnieku kļūst vairāk, tā ir izteikta tendence,» saka parādu piedziņas firmas Julianus Inkasso valdes priekšsēdētājs Jānis Ozerskis. Viņa pieredze liecina, ka piedziņas process ir kļuvis grūtāks, un vairums lietu - līdz pat 70% - nonāk līdz tiesai.
Cikla beigas
Bigbank filiāles vadītājs Juris Pūce gan uzsver: vēršanās ar prasību tiesā - ir galējais solis, kad visas citas iespējas atgūt naudu ir izsmeltas. Kompānijas SMScredit.lv valdes priekšsēdētājs Alberts Pole savukārt stāsta, ka vairākas lietas ir nodotas parādu piedziņai tiesā brīdinājuma kartībā, un daudzi nemaksātāji, baidoties no tiesāšanās, pēc brīdinājuma saņemšanas savas saistības nokārto labprātīgi.
Ņemot vērā laika periodu, kad patēriņa kreditēšana piedzīvoja savu uzplaukumu, šis pavasaris un vasaras mēneši varētu nosacīti kļūt par cikla beigām, kad tiesās tiks iesniegts maksimālais parādu piedziņas lietu skaits, paredz bankas un parādu piedziņas speciālisti.
Kad tiesa pieņem lēmumu par parāda piedziņu, pie darba ķeras tiesu izpildītājs. Jāpiebilst, ka šajā brīdī nemaksātāja parāds ir pieaudzis vismaz divreiz.
Ja pārrunas ar parādnieku rezultātu nedod, tiek pētīti viņa regulārie ienākumi, stāsta Latvijas zvērināto tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Dzintars Hmeļevskis. Ja naudas plūsmas nav, tad kredīta izsniedzējs var lemt par parādnieka īpašuma pārdošanu. Tas, ka šis objekts var būt ieķīlāts bankā, piespiedu pārdošanai šķēršļus nerada. Banka šajā gadījumā prasībai spiesta pievienoties, taču kā nodrošinātais kreditors pēc pārdošanas tā naudu saņem pirmā. Apmēram 10% no Swedbank lietvedībā esošajām lietām ir tādas, kad ieķīlātais īpašums tiek pārdots, lai atgūtu patēriņa kredītu. SEB bankai šādas lietas esot bijušas tikai trīs.
Lai izvelk galvu
Taču, ņemot vērā to, cik dramatiski samazinājušās nekustamā īpašuma cenas, pārdošana visbiežāk nespēj nosegt pat hipotekāro kredītu, nemaz nerunājot par patēriņa aizdevumu atgūšanu. Kādēļ tad patēriņa kredītu izsniedzēji tomēr rosina šādu soli? Banku atbilde uz to ir: «Šantāža.» Swedbank preses pārstāve Kristīne Jakubovska teic, ka ļoti bieži patēriņa kredīta izsniedzējs apzinās, ka nekādu naudu no īpašuma izsoles nesaņems, jo prioritāte ir bankai, kura ir nostiprinājusi hipotēku, taču šādā veidā ir iespējams piespiest parādnieku norēķināties.
To netieši atzīst arī Bigbank filiāles vadītājs J.Pūce: «Īpašuma piespiedu pārdošana ir veids, kā likt parādniekam izvilkt galvu no smiltīm.»
Jāiet pretim
Savukārt D.Hmeļevskis uzskata, ka bankas, lai neciestu zaudējumus, šādos gadījumos varētu iet klientiem pretī, un hipotekārajam kredītam pievienot vēl vienu, lai klients spētu norēķināties ar citiem kreditoriem, un īpašums paliktu «vesels». Bankas saka: dažreiz tas tiešām tiek darīts, taču bieži vien izsniegt papildu naudu nav iespējams, jo klienta ienākumi nav pietiekami vai arī tāpēc, ka klients banku ir maldinājis, nepaziņojot par citām savām saistībām.
Jālabo likumi
«Cilvēki neapzinās briesmas, ko var radīt nenomaksātais patēriņa kredīts,» brīdina K.Šļakota. Viņš ir pārliecināts, ka jālabo likumdošana, lai atbildes soļi uz nelieliem parādiem būtu samērīgi.
Arī Swedbank daļu vainas saskata likumdošanā: šā gada februārī tika grozīts Civilprocesa likums, kurš īpašuma izsoles sākumcenu ļāva vairs nesaistīt ar kredītsaistību apjomu, bet gan ar īpašuma novērtējuma summu, kas sākumcenu ievērojami pazemina. «Tas atviegloja īpašuma pārdošanu, tā kā, domājams, šādu gadījumu skaits tikai palielināsies,» prognozē K.Jakubovska.
Lieki piebilst, ka parādnieks rezultātā kļūst par vēl lielāku zaudētāju: viņš paliek bez īpašuma, un joprojām parādā gan bankai (jo pārdošanas cena viņa saistības nesedz), gan patēriņa kredīta izsniedzējam.
Jautājumu par mājokļu atņemšanu mazo parādu dēļ risina Finanšu ministrijas darba grupa, kura izstrādā priekšlikumus par atbalstu kredītņēmējiem. Sadarbībā ar Tieslietu ministriju tiek plānots risināt arī patēriņa kredītu problēmu, taču pagaidām, kā noprotams, nekādu konkrētu ideju vēl nav.