Grūti kontrolēt
Elektronisko mediju likuma projekts, ko Saeima 3. lasījumā varētu pieņemt 17. jūnijā, paredz, ka nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem būs jānodrošina, lai vismaz 65% no visiem raidījumiem būtu valsts valodā, kas veidotu vismaz 65% no raidlaika. Programmās būs jānodrošina, lai vismaz 51% no visiem raidījumiem nedēļas laikā būtu Eiropas audiovizuālie darbi. Tas neattieksies uz ziņām, sporta sacensībām, spēlēm, reklāmu, televīzijas veikalu raidījumiem. Nacionālajiem plašsaziņas līdzekļiem būs jānodrošina, lai vismaz 40 procenti no šiem darbiem būtu veidoti valsts valodā un tiktu izplatīti laikā no pulksten 19.00 līdz 23.00.
«Likumprojektam būtiski jāuzlabo latviešu valodas lietošanas apjoms un jāveicina latviskā vide Latvijas informācijas un kultūras telpā,» maija beigās pauda Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija profesora Egila Levita vadībā. Komisiju nebaida fakts, ka 2003. gadā Satversmes tiesa atzina par Satversmei neatbilstošām ieviestās valodu kvotas. Tolaik bija paredzēts ļaut svešvalodā raidīt tikai 30 % no raidlaika, turklāt visiem medijiem, arī reģionālajiem, bet jaunā norma attiecas tikai uz nacionālajiem medijiem, kam ir pārklājums 99% Latvijas teritorijas, saka Valsts prezidenta juridiskā padomniece Inese Lībiņa-Egnere. Trauksmi jau sacēlušas partijas, kas orientējas uz krieviski runājošajiem vēlētājiem, piemēram, Saskaņas centrs. Nacionālajā radio un televīzijas padomē (NRTP), kam nāksies kontrolēt likuma izpildi, nevalda īpašs optimisms. «Valodu kvota ir diezgan deklaratīva norma, ko nebūs viegli izpildīt. Norma būs, mēs to pārbaudīsim, uzliksim regulārus sodus, bet tas var beigties ar to, ka raidorganizācija var pārreģistrēt kanālu uz citu valsti. Piemērs ir krieviski raidošais kanāls 3+, kas reģistrēts Lielbritānijā, kur ir ļoti liberāli likumi,» norādīja NRTP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece.
Ieskaņot dārgāk
Likums ir drakonisks, uzskata starptautiskā raidorganizāciju koncerna MTG (TV3, TV6, 3+, Viasat u.c.) vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš: «Apraides tarifi pēc pārejas uz digitālo TV ir palikuši tādi paši kā analogajā apraidē. Ja šajos apstākļos vēl ir satura diktāts, pastāv risks, ka radīsies viduvēji nacionālie produkti. Ieskaņot filmas ir dārgāk nekā titrēt, bet lielākā daļa skatītāju saprot krievu valodu. Valstij jādomā par atbalstu.» LNT Pašreklāmas daļas vadītāja Ingūna Sermole norādīja, ka kompānija lūgs prezidentu neizsludināt šos normatīvus: «Ja valsts uzstāj uz apjomīgu līdzekļu ieguldīšanu vietējo raidījumu veidošanā, tad tai ir jāmeklē risinājumi dotāciju piešķiršanai, piemēram, apraides apmaksai, jo citādi nacionālie kanāli kļūst konkurētnespējīgi ar retranslējamajiem TV kanāliem no citām valstīm.» Latvijas TV neesot problēmu izpildīt paredzētās kvotas, apliecināja LTV ģenerāldirektors Edgars Kots. Jau rudenī LTV paredz izmantot ciparu televīzijas tehniskās iespējas, kas ļaus filmas skatīties gan oriģinālvalodā, gan ar tulkojumu.
Nosacījumu, ka programmā jāiekļauj 51% Eiropā veidotu raidījumu, paredz ES normatīvi. «Raidījumi var būt veidoti ne vien ES valstīs, bet arī valstīs, kas ratificējušas Eiropas Konvenciju par pārrobežu televīziju, piemēram, Ukrainā, bet ne Krievijā. Problēma ir tā, ka Eiropas raidījumi ir salīdzinoši ļoti dārgi,» stāsta D. Buceniece. Eiropas raidījumu kvota LTV nesatrauc, taču E. Kots saprot komerckanālu neapmierinātību: «Krievijas un Latīņamerikas seriāli ir lētāki, pēc tiem ir salīdzinoši lielāks pieprasījums nekā pēc Eiropas seriāliem, kas turklāt nemaz tik daudz tirgū nav pieejami. Titri ir lētāki nekā dublēt filmas un seriālus latviski,» norādīja E. Kots.