Kā Dienai pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders, jau pērn tika izveidota speciāla darba grupa, lai izvērtētu kolorektālā jeb zarnu vēža skrīninga norisi un izstrādātu priekšlikumus, kā uzlabot pašu organizāciju, izvērtēt kvalitāti un veicināt cilvēku iesaisti. Priekšlikumi arī tika izstrādāti - tie ietver fundamentālas izmaiņas kolorektālā vēža skrīninga organizācijā, bet to īstenošanai nepieciešami papildu resursi. Tomēr, kā zināms, jau tagad pieejamie finanšu līdzekļi nav pietiekami visu iedzīvotājiem nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai, līdz ar to jaunu pakalpojumu iekļaušana no valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā tiek rūpīgi izvērtēta, samērojot iespējamos ieguvumus ar riskiem. Tas nozīmē, ka, izvērtējot darba grupas priekšlikumus, prioritāri tiks meklēts risinājums esošo līdzekļu ietvaros.
Tikmēr O. Šneiders atgādina, ka zarnu vēža skrīninga aptveršanā būtiska loma ir ģimenes ārstam, nodrošinot profilaktiskās apskates. Tāpēc jādomā par ģimenes ārstu institūcijas stiprināšana. Vienlaikus viņš uzsver, ka savlaicīga un atbilstoša pakalpojuma nodrošināšanā būtiska nozīme ir arī informācijas apmaiņai un savstarpējai sadarbībai starp speciālistiem, ģimenes ārstiem un pacientiem, kā arī tādai ārstniecības iestādes darba organizācijai, kas orientēta uz pacientu, un cenšas rast labāko risinājumu konkrētajā situācijā.
Neliels solis gan jau ir sperts - noteikts, ka pirmā onkologa vai hematologa konsultācija pacientam jānodrošina ne vēlāk kā desmit darbdienu laikā. Tomēr nevarētu teikt, ka šis zaļais koridors vienmēr darbotos.