Bez nosaukuma

Daļēji Tomasam Hendrikam Ilvesam ir taisnība: igauņi ir optimistiskāki par savu valstiskumu. Latvijā ir ļoti izplatīta neticība šīs un vispār jebkuras valsts ilgtspējībai, kā arī valsts vēlmei sadarboties ar pilsoni. Robertam Ķīlim bija pētījums, kurā tika uzdots jautājums, vai Latvijas valsts pastāvēs vēl 2031. gadā, un ļoti daudzi respondenti to apšaubīja. Mans skaidrojums ir, ka Latvijā pēdējo gadsimtu laikā ir mainījušās tik daudzas valdības un režīmi, ka cilvēki atraduši tādu kā pielāgošanās mehānismu neuzticībā varai un ar pārliecību, ka vara - tas vienmēr ir «viņi», bet «mēs» esam par sevi. Vairāk domā, kā paļauties uz saviem spēkiem. Nevar teikt, ka latvieši ir neuzņēmīgi. Aizbraukt uz Īriju vai Vāciju darba meklējumos tomēr ir uzņēmīgs solis, tikai tas ir atsvešināts no Latvijas valstiskuma. Liekas, igauņiem ir līdzīga vēsture, un, manuprāt, viņi ir tikai par kapeiku mazāk depresīvi nekā latvieši. Bet acīmredzot ar šo mazumiņu pietiek