Visos niekos un sīkumos...
Šajā vēstuļu lappusē iepriekš publicētie viedokļi rāda, ka var piekrist gan dzīves gaišās puses un dzīvniekus mīlošajai pensionārei Inārai Bērziņai, gan pesimistiskāk noskaņotajai Zinaīdai no Jēkabpils.
Tiem cilvēkiem, kuriem viņu pirmspensijas laika nodarbošanos un vaļaspriekus nav būtiski iespaidojusi pensijas sasniegšana, ir vairāk laimējies nekā tiem, kuriem tā nav. Droši vien arī bēdīgos apstākļos visiem nebūs vienādi bēdīgs noskaņojums, jo katrs cilvēks ir stipri individuāla būtne. Kas apmierina vai der vienam, tas neko nedos un nederēs citam. Taču ir lietas un fakti, kas ietekmē visus un ir svarīgi visiem senioriem.
Vecums nāk ar kaitēm
Vecums neatvairāmi atnāk kopā ar dažādām kaitēm, kas var būt pārciesto nelaimju seku un arī sabiedrībai lielu labumu devuša cilvēka smaga darba mūža rezultāts.
Piemēram, es, būdams mazs bērns 1941. gada 14. jūnijā, kopā ar māti bēgot no draudošām represijām, piedzīvoju vispārēju ķermeņa kontūziju un mugurkaula traumu, kuru ietekmi uz nervu sistēmu izjūtu vēl tagad. Nekādu īpašu atvieglojumu medicīniskās aprūpes jomā senioriem nav.
Ģimenes ārsti tagad šķiet vienīgie, kuriem savu pacientu lokā ir personīgi kontakti ar senioriem, tāpēc viņiem kaut vispārējas anamnēzes ietvaros būtu vēlams izzināt šo gados vecāko pacientu galvenos dzīves faktus. No tā var izrietēt viscaur ļoti padziļināta profesionālo darbu ļoti atvieglojoša attieksme un nepieciešamo speciālistu, zāļu un procedūru pieejamības nodrošināšana.
Pietrūkst atbalsta programmu
Daudzi pensionāri ir arī stabili ienākuma nodokļa maksātāji, bet no tā viņiem pašiem praktiski nav nekāda labuma. Jau gadiem ilgi tiek tikai runāts par veselības apdrošināšanu visiem nodokļu maksātājiem, bet nav ieviesti pat tādas kārtības eksperimentāli varianti, kas pirmām kārtām varētu tikt attiecināti uz senioriem.
Optimismu senioriem nevar vairot arī dārgā zobārstniecība un zobu protezēšana, no kā ir atkarīgi veselīgas ēšanas paradumi un iespējas. Nekāda atbalsta programma šajā ziņā netiek plānota. Bieži vien seniorus nomāc arī vientulība, viņu bērnu un pieaugušo mazbērnu bezdarba stāvoklis, apgrūtinātā parādsaistību kārtošana un pēcteču došanās darba meklējumos ārpus Latvijas piespiedu kārtā. Tādi apstākļi neļauj bērniem un mazbērniem atbalstīt savus vecākus un vecvecākus. Turklāt valstiskā līmenī netiek kārtota daļēja viena laulātā pensijas pārmantošana otram laulātajam pēc dzīvesbiedra aiziešanas mūžībā.
Kaut mazliet uzmanības
Reāli jādomā par sabiedrības solidaritāti pašvaldību līmenī, par senioru iesaistīšanu dažādās aktivitātēs un kultūras pasākumos. Vecākiem cilvēkiem pašorganizēšanās ir gadu nastas un veselības līmeņa apgrūtināta. Ir jauki, ka daudzās pašvaldībās piemin to cilvēku dzīves jubilejas, kuri sasnieguši ievērojamu gadu skaitu, bet būtu jāiepriecina arī salīdzinoši «jaunākie», kuri ar saviem darbiem dzīves gājumā pašaizliedzīgi kalpojuši Latvijai. Daudzu senioru CV ir bagāts ar tādām norisēm, ar kādām varētu papildināt spraiga romāna vai aizraujošas filmas sižetu, bet «de facto» šī individuālā vēstures daļa par 99 procentiem nekur netiek fiksēta.
Vislielāko prieku senioriem sagādā kaut mazliet viņiem veltītas mīlestības un uzmanības izpausmes, kā dziesmā par mīlestību dzied kāds mākslinieks - «visos niekos un sīkumos». Vai tas šodien ir par daudz prasīts? Cerams, kādreiz tā tomēr būs mūsu ikdienas optimismu vairojoša realitāte.
Seniors Juris I. Neimanis
Cilvēki pāragri mirst
Mani uztrauc, ka mūsdienu tehnikas laikmetā pacients nevar aicināt ģimenes ārstu uz mājām, jo mēs, vecie cilvēki, nezinām, cik ārsts no mums paprasīs. Arī neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi ir ierobežotā skaitā, bet slimnīcas pārpildītas. Cilvēki pāragri mirst. Veselības ministrijai taču beidzot vajadzētu nokārtot tos cenu jautājumos - par ārstēšanos, zālēm!
Ginta Ķeruka