Faktiski tā ir liecība par Ilgas kundzes mammas, jūrmalnieces Zelmas Platupes (1895.-1987. g.) dzīves posmu 18 gadu garumā pagājušā gadsimta vidū, kad seniorei vajadzēja izdzīvot ar pensiju, kura bija tikai 16 rubļu.
Kā tas bija iespējams ar tik mazu summu?
Lielas klapatas
Zelma Platupe pierakstu jeb saimniecības kladi ieviesa 1969. gadā un to rakstīja līdz 1987. gadam.
Kāpēc tolaik Zelmas kundzei bija jāizdzīvo ar 16 rubļu pensiju? «Tā bija apgādnieka zaudētāja pensija. Mamma jau nestrādāja algotu darbu, jo tēvs, līdz tika izsūtīts, Latvijas laikos pelnīja 450 latu. Viņš bija Jūrmalas pilsētas galvas vietnieks,» skaidro Ilgas kundze.
Viņas tēvs Arturs Platups tika izsūtīts 1941. gada 14. jūnijā un nošauts 1942. gadā Molotovas apgabalā. «Pēc kara bija lielas klapatas, padomju laikos pat caur tiesu gājām, lai dabūtu tiesas lēmumu, ka viņš ir tikai izgājis no mājām un pazudis, nevis izsūtīts,» atminas Ilgas kundze. Viņas brālis savukārt uz Kanādu emigrēja Otrā pasaules kara beigās.
Ilga ar mammu palika Jūrmalas mājās, kur divatā saimniekoja. Dārzā tika audzētas zemenes, upenes, jāņogas, rabarberi, redīsi, salāti; siltumnīcā - gurķi un tomāti. Ražu sniedza ābeles, plūmes. To pārdeva un guva ienākumus.
Zemeņu zelts
Piemēram, 1973. gada maijā un jūnijā par rabarberiem, nododot tos Slokas vai Kauguru bāzē, vai tirgus pārdevējai Rīgā, varēja nopelnīt 103 rubļus. Bet par zemeņu ražu tā paša gada jūnijā, jūlijā - 458 rubļus! Starp citu, cena par kilogramu gardo ogu tā gada 21. jūnijā, kad ienācās pirmā raža, bija pieci rubļi par kilogramu. Jūlija sākumā zemenes jau maksāja daudz lētāk - tikai divus rubļus par kilogramu. Zemenes bija īsts kapitāls - no tām, kā liecina pieraksti kladē, bija galvenā peļņa gadu garumā. Citugad zemeņu raža pat ienesa 707 rubļus. Tas bija ievērojams atspaids ģimenes budžetā.
Pārējie dārzā audzētie produkti sniedza krietni mazāku peļņu. Piemēram, par kartupeļiem augustā varēja nopelnīt 58 rubļus, bet par burkāniem - 12,50.
Jāņogas - kopumā 63 kilogramus - sezonas laikā varēja pārdot par 48,88 rubļiem, tās gan tirgoja mājās, gan nodeva dārzkopju kioskā. Rudenī āboli tika pārdoti par 18 rubļiem un 50 kapeikām.
Ar salātiem, redīsiem bija vismazākā peļņa - tikai trīs rubļi ar kapeikām, bet kapeiciņu lika pie kapeiciņas, un, skat - par salātiem jau varēja nopirkt zeķu pāri, kas tolaik maksāja ap diviem rubļiem.
Savā kladē Zelma rūpīgi pierakstīja gan izdevumus, gan ienākumus. Piemēram, dažādām zālēm Zelma Platupe parasti tērēja no 3,60 līdz 7,15 rubļiem, ne vairāk. Katrā ziņā par medikamentiem nebija dārgākie izdevumi.
Mājas viesības gan izmaksāja ap 40 rubļiem, divreiz pārspējot padomju varas izsniegto pensiju. Tās tika rīkotas ar glanci - ar skaistu dziedāšanu, muzicēšanu un dejām. Un, protams, atmiņām par Latvijas laikiem.
Īrnieki kā radi
Kladē tika dokumentēta faktiski jebkura saimnieciskā darbība, sākot no naglu un kurpju šņoru, beidzot - ar kūtsmēslu vai akmeņogļu kravas iegādi. Mājas uzturēšana, dārza iekopšanai vajadzēja nopietnu menedžmentu.
Taču ar dārzu vien nepietika, lai iztiktu ar tik mazu pensiju arī ziemā. Zelma izīrējusi vasaras mājiņu, īrniekus nereti uzdodot par radiniekiem vai draugiem. Kas tikai tur vasarās nedzīvoja - arī šo cilvēku adreses fiksētas kladē. Regulāri īrnieki vasarās bija mūslaikos cienījami mākslinieki, pazīstami Maskavas, toreizējās Ļeņingradas, Vitebskas viesi, arī ventspilnieki, rīdzinieki un tukumnieki. Dažs labs pat no Anglijas un Kanādas. Šī bija ievērojama peļņa!
Piemēram, Stepanova 1970. gadā par dzīvošanu vasaras mājiņā visu sezonu maksāja 140 rubļu, Fridriksoni 1975. gadā - 160 rubļu, bet maskavietes 1978. gadā - tikai 60.
Mānījās meistarīgi
Acīmredzot no katra īres naudu ņēma pēc šā cilvēka maksātspējas, toties daudzi no viņiem ar gadiem kļuva par īstiem ģimenes draugiem. Kāda maskaviešu ģimene pie Ilgas kundzes brauc viesoties joprojām. Paaudzes mainījušās, vecākie šīs ģimenes pārstāvji nu jau viņsaulē, taču siltas jūtas pret Jūrmalu ir nodotas bērniem un mazbērniem. Viņi pie Ilgas brauc ciemos kā sirsnīgi ciemiņi, jo mūsdienu īres cenas - par sezonu vismaz tūkstotis latu - Jūrmalā apmaksāt nespēj.
70. gados ar vasaras mājiņas izīrēšanu, kur vairākās istabiņās draudzīgi sadzīvoja dažādu tautību īrnieki, ik vasaru Zelma pelnīja pāri tūkstotim rubļu. Ilgai alga par darbu kā apdrošināšanas aģentei bija 70 rubļu. Tā bija īsta izdzīvošanas skola, jo citādi ar 76 rubļiem būtu jākrīt nabadzībā. «Mānījāmies visādi. Mānījāmies tik meistarīgi, ka mamma pamanījās aizbraukt apciemot manu brāli uz Kanādu,» atminas Ilga. Taujāta, vai tajos laikos pensionāram bija vieglāk izdzīvot, Ilgas kundze mirkli apdomā atbildi. «Neapšaubāmi!»