Bez nosaukuma

«Pašreizējās Izglītības un zinātnes ministrijas galvenā komunikācijas problēma ir fragmentācija - gan mācību gada pagarināšana, gan skolotāju algas, gan slodžu izmaiņas un skolotāju darba kvalitāte tiek darba kārtībā celti sabiedrībai priekšā kā atsevišķi temati bez sasaistes. (..) Tāpēc paliek iespaids, ka reformas nav pārdomātas, notiek «svaidīšanās» no viena temata pie otra, kas skolotājiem un sabiedrībai rada satraukumu. Turpinot izmantot šādu komunikācijas stilu, ministrs var zaudēt to lielo uzticības kredītu, kas viņam ir jau no iepriekšējās dzīves.» (I. Latkovska)
«Mācību gada pagarināšana jau nav izmaiņas, kas skar tikai skolotājus, tas skar katru ģimeni, kurā ir bērni skolas vecumā. Par to savukārt tiek runāts tikai garāmejot.» (I. Latkovska)
«Vārdu salikums «mācību gada pagarināšana» pats par sevi neko neizsaka. Nav taču mērķis pagarināt vidēji kvalitatīva satura mācības ilgāk, bet uzlabot saturu.» (R. Vīlands)
«Intuitīvi viena sabiedrības daļa tic ministra labajiem nodomiem. Svarīgi ir šo daļu nezaudēt un pārliecināt šaubīgos.» (R. Vīlands)
«Jau sākumā bija nepieciešams skaidrs vēstījums, ka galvenais ir skolēns un viņa intereses.» (E. Dobulāne)
«Atzinīgi vērtējama izglītības un zinātnes ministra pozīcija ikvienu lēmumu izdiskutēt ar nozari.» (E. Dobulāne)
«Augstu atvērtības līmeni ministrs demonstrē, izmantojot sociālos medijus.» (E. Dobulāne)