2009.gada oktobrī tika reģistrēta Dziesmu svētku biedrība ar mērķi veidot sabiedrisku organizāciju, kurā lielā skaitā visupirms iesaistītos Dziesmu svētku dalībnieki - dziedātāji un dejotāji, koru virsdiriģenti, diriģenti, deju virsvadītāji, pūtēju orķestri, kā arī citu nozaru pārstāvji.
Šī radošā tautas daļa sanāk kopā, lai uzcītīgi atgādinātu mūsu valsts pārvaldītājiem, ka Dziesmu svētki nav pasākums reizi piecos gados. Tā ir mūsu kultūras neatņemama sastāvdaļa, kas savā nozīmībā ir līdzvērtīga valodai. Valstij par Dziesmu svētkiem ir jārūpējas. Daudzi to nevēlas saprast.
Kārtējo reizi par to pārliecinājāmies 30.janvārī, kad Dziesmu svētku biedrības kopsapulcē uzstājās Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras (NKMVA) Dziesmu svētku nodaļas vadītājs Jānis Puriņš, kurš, nespējot sniegt ieskatu par nākamo svētku veidošanas pašreizējo stadiju, ieskicēja šībrīža situāciju un virzību uz 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem. Uz jautājumu, kā aģentūra, kas atbild par Dziesmu svētkiem, veido svētku procesu, tika sniegta atklāta atbilde: «Valstij nav iespējas ietekmēt Dziesmu svētku procesu. Nav mērķprogrammas, to var ietekmēt tikai pašvaldības. Valsts aģentūra nevar ietekmēt amatierkolektīvu vadītāju atalgojumu, esam runājuši par mērķdotāciju, bet nespējam ietekmēt.»
Diezgan baisa sajūta pārņem, ja NKMVA, kuras nolikumā galvenie uzdevumi ir amatiermākslas procesa nepārtrauktības nodrošināšana un Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku norises nodrošināšana, galvenais atbildīgais darbinieks par Dziesmu svētku procesa virzību 33 tūkstošiem dalībnieku faktiski vēsta par nespēju pildīt savu pienākumu.
Reāla svira mērķtiecīga Dziesmu svētku procesa nodrošināšanai bija valsts mērķdotācija, ar kuras atbalstu atlīdzību saņēma koru diriģenti un deju kolektīvu vadītāji.
Lai arī NKMVA direktora Jura Karlsona 4.februārī izplatītajā vēstulē ir uzskaitītas daudzas aģentūras veiktās aktivitātes, kas liek aiz tām saskatīt aktīvu darbu, Dziesmu svētku biedrība uzskata par nepieciešamu saņemt atbildes uz šādiem būtiskiem jautājumiem.
1.Ko NKMVA konkrēti darījusi 2009.gadā līdz jaunā budžeta pieņemšanai, skaidrojot, pierādot un pārliecinot tos, kam vara, lai atjaunotu likuma punktu par mērķprogrammu Dziesmu svētku procesa nodrošinājumam?
2.Ko NKMVA strādājošais labi atalgotais administratīvais aparāts administrēs 2010.gadā tieši koru nozarē, ja nozarei piešķirtais budžets ir 9000 latu gadā, kas ir desmit reižu mazāk nekā pērn, toties NKMVA kopējais finansējums ir samazināts mazāk nekā uz pusi?
3.Kādas konkrētas darbības tika/tiek veiktas, lai likvidētu haosu, kas patlaban norisinās lielākajā daļā novadu ar jauno reģionālo sadalījumu?
Biedrība pauž bažas, ka NKMVA nespēj nodrošināt Dziesmu svētku procesa vadīšanu vajadzīgajā profesionālajā līmenī, un uzskata, ka ir jāizvērtē divas iespējas - izvēlēties procesa vadībai personas, kas būtu rīcībspējīgas, vai lemt jautājumu par aģentūras pastāvēšanas lietderību.
Latvija ir koru lielvalsts. Brīvas gribas vadīti, dziedam un dziedāsim koros, izvīsim mūsu tautas deju rakstus un nodosim tālāk mūsu tautas gara mantas. Valsts prezentācijas materiālu pirmajā rindkopā pie bildes ar tautumeitu puķu vainagā ir rakstīts «Latvija ir zeme, kas dzied! Latvijas fenomens ir Dziesmu svētki!».
Dziesmu svētku biedrības valdes un kopsapulces dalībnieku vārdā,
valdes priekšsēdētāja Antra Purviņa