Izlasot Lehmusas-Briedes rak-stu Dienā Dzimtā valoda, jāsecina, ka latviešu valoda kā valsts valoda ir apdraudēta. Tā jāaizsargā. Rusifikācija okupācijas laikā atstājusi lielu ietekmi, kas turpinās, un turpinās prasība pēc divvalodības.
Ušakovs, kļūdams par Rīgas domes mēru, mierināja nelojālos krievvalodīgos, ka latviešu valoda pati atmirs. Kārlis Skalbe valsts rītausmā rakstīja: «Tā mēs vēl stāvam še ar savas valsts valodas tiesībām, kā esam ieraduši stāvēt - arvien malā un aizdurvē.» Vai turpināsim stāvēt aizdurvē ar saliektu muguru. Mūsu spožais publicists Ernests Blanks sarkastiski rakstīja: «Daudzie mūsu runātāji ir ģērbti glītās advokātu frakās, bet zem tām pukst vecās latviešu kalpu dvēseles.»
Laikmetīgi. Advokāts Grūtups ar cepuri rokā, saliektu muguru devās pie Saskaņas centra, bet trāpīgi tika nodēvēts par «kārklu krievu».
Tautas gudrība saka - jo zemāk liecas, jo niknāk per. Par kalpa dvēseli, valsts valodas noniecināšanu liecina dažu varas pārstāvju intervijas krievu valodā, lai gan krievu žurnālisti spēj nodrošināt krievvalodīgai auditorijai tulkojumu. Nevajag atbalstīt tos, kuri prot valsts valodu, bet negrib to lietot. Latviešu valoda ir mūsu identitātes, inteliģences stūrakmens.
Starptautiski cienītais valodnieks Endzelīns vācu okupācijas laikā anketā par valodu prasmi rakstīja - latviešu valoda vārdos un rakstos, tā apliecinādams cieņu mūsu valodai. Katram latvietim jāaizstāv sava valoda, par to jārunā, jāraksta, jāatgādina. Kārlis Skalbe: «Beidzot tak pamodīsies tautas pašlepnums - un mēs uzvarēsim, kad būsim uzvarējuši sevī kalpa dvēseli.»
Tiem, kas nesatraucas par valsts valodu, atgādināšu par Baltkrieviju, kas notiek, ja ir pazaudēta valoda. Minska gan ir sakopta, uzraksti baltkrievu valodā, bet ielās skan krievu valoda, arī karogs pielabots, bet tiek vajāta opozīcija. Konflikts ar poļu minoritāti utt.
Atgādinot par mūsu valodas aizstāvību, Baltkrievijas totalitāro režīmu, sapratīsim, ka Krievija joprojām grib ar mūsu tādu bāleliņu kā šleseri, šķēles, kalvīši palīdzību pakļaut Latviju savai ietekmei, skandinādami par tautiešu interesēm, divvalodību, pilsonību visiem utt.
Zelma Birzniece
Jaunup, kādēļ politizē?
Premjers Valdis Dombrovskis (JL) aicinājis gan politiķus, gan sabiedrību kopumā nepolitizēt pašreizējo ažiotāžu ap Valsts kancelejas vadītājas Veismanes kundzes gadījumu saistībā ar žurnālistiem.
Tomēr tajā pašā laikā viens no JL līderiem Rīgas domē Edgars Jaunups (JL) savos blogos Dienā atļaujas asi kritizēt Veismanes kundzi un Valsts kanceleju, tādējādi tiešā veidā politizējot šo lietu. Nu, piemēram, citēju: «Tāpat es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc Veismane nav varējusi īstenot pirms gada pašas ar lielu pompu prezentētos priekšlikumus valsts pārvaldes optimizēšanai jeb tā saucamās strukturālās reformas, kas Latvijai patlaban akūti nepieciešamas. Var jau atrunāties ar politisko lēmumu force majeure, bet vairāk gan izskatās pēc lielas brēkas, bet mazas vilnas. »
Visu cieņu Jaunupam par viņa viedokli, kurā viņš pats atzīst, ka sen jau valstī bija nepieciešamība pēc strukturālām reformām. Tomēr kādēļ JL neatbalstīja tā saucamo Zalāna plānu, kurš bija par atsevišķu ministriju apvienošanu u.c., lai nebūtu šādas, Jūsprāt, absurdas situācijas par bezjēdzīgu dokumentu pēckontroli un «Resniem, trekniem runčiem». Vai Jūs nenonākat pretrunā ar JL viedokli gan šajā, gan Veismanes kundzes jautājumā?
Kaspars Kuļikovskis