Visa publiskā un mediju sfēra ir vienkārši perversi krieviska, un lielā mērā tas ir Ēķa (lielais labdaris) un TV3 nopelns. Nacionālā biznesa nav vispār, tas ir mūsu politiķu ārvalstnieku lobēšanas dēļ, un šajā sfērā nekas nav mainījies un mainīties netaisās. Savukārt nacionālais patriotisms un pašlepnums ir skaidrs tādu šovu uzvarētāju Eviju frāzē - Latvijā man ir par šauru. Patiesībā par Latviju viņa droši vien nezina neko. Vispār jau skumji un bezcerīgi. Ir kaut kas perverss, pilnīgi garām radīts 20 gadu laikā. Relax
Tagad sanāks latvieši un teiks, ka viss taču ir kārtībā, krievu valoda ir jāzina katram kārtīgam latvietim, bez tās šeit ne soli. Man kļūst skumji dzīvot valstī, kurā tās pamatiedzīvotājiem ir jānosaka kvotas latviešu valodā skanošiem raidījumiem (Delfu ziņa). Vai mēs nesākam pārvērsties par rezervātu? Vienīgie, kas šeit dzīvo un jūtas komfortabli, lietojot dzimto valodu, ir krievi. Man kā latvietim ir jāspēj novērtēt, kāda ir pārdevēja tautība, lai, nedod dies, nejauši neaizvainotu viņu, runājot latviešu valodā. Tik tālu mēs savos 20 neatkarības gados esam nodzīvojušies. Nākamais būs lielā draudzība ar krievu lāci un uzrakstskrievu valodā, iebraucot Latvijā no Pleskavas puses: «Dobro požalovatj v Latviju.» Latweets
Tādas Evijas ir mūsu bērni. Ko paši esam darījuši, lai saviem bērniem mācītu Latvijas vēsturi, stāstītu savas dzimtas stāstus, kopā ar viņiem būtu lepni par savu tautu un valsti? Mēs par savu valsti, kuru identificējam tikai un vienīgi ar pašu neveiksmīgi ievēlētiem psihopātiskiem mantraušiem, esam tikai gānījušies. Mantraušu pārvaldītā valstī nav noteiktas valstiskas ideoloģijas, un ģimene šai amorfajai situācijai nav spējīga pretoties. Filoloģijas doktores pētījums, šķiet, nav nekas tāds, ko intelektuālā latviešu sabiedrība nezinātu. Taču tas aktualizē problēmu. Stasis >> Relax
Ja visi latvieši Latvijā ar rītdienu sāktu runāt tikai latviski, šī problēma parīt izzustu pati no sevis. Pie tam reizēm tā ir tāda patīkama izklaide - runāt latviski ar tādu krievu, kurš aiz pārliecības latviski nerunā, bet situācija ir tāda, ka pēkšņi tomēr viņam ir jārunā. :)) Labs noskaņojums pēc tāda cirka visai dienai. Iesaku pamēģināt :). Riņķī apkārt
Es ļoti vēlētos redzēt atsauci uz kādu ES preses relīzi vai citu dokumentu, kurā būtu atrodams virsrakstā paustais izteikums, ka «ES ir šokā». Pretējā gadījumā virsraksts nav gluži korekts. Apšaubu arī tēzi par saistību starp vienvalodību un valsts «ekonomisko attīstību». Šveice, Luksemburga, Beļģija, Somija ir valstis ar vairākām valsts valodām un ļoti augstu IKP uz iedzīvotāju. Pat tādās centralizētās valstīs kā Francija ir tendence atzīt atsevišķu reģionālo valodu (bretoņu, korsikāņu) pastāvēšanu. Būsim godīgi, mūsu vienīgā problēma ir fakts, ka šī otrā valoda ir krievu (ar visu tās kulturāli politisko fonu). Domāju, ka vācu, zviedru vai lībiešu valodas gadījumā jautājums par vienvalodību nebūtu aktuāls un mēs visi izmantotu divvalodības sniegtās iespējas. lib