Pie mums katrs monopolists dara, kā grib. Visi zina, ka Latvenergo un Latvijas gāze tikai domā par tarifu pacelšanu, jo iedzīvotājiem jau nekas cits neatliek kā maksāt pieprasīto samaksu. Uzskatu, ka policijai, KNAB un prokuratūrai vajadzētu ļoti rūpīgi pieskatīt šos monopolistus. Institūcijām vajadzētu pamatīgi izvērtēt Lattelecom jauno monopolu digitālās televīzijas jomā. Paši Lattelecom ļoti lepojas, ka daudzi ir izvēlējušies šo pakalpojumu. Nekādas izvēles jau nebija!! Tagad, kad visa Latvija ir pārgājusi uz digitālo televīziju, mēs redzam, kādi ir monopolista paradumi. Vispirms cilvēkiem tika solīts, ka visi bezmaksas kanāli arī turpmāk būs skatāmi digitālā televīzijā bez maksas. Bet TV5 jau vairs nevar skatīties bez maksas. Otrkārt, Lattelecom piedāvātie dekoderi ir ļoti nekvalitatīvi. Lai varētu lietot dekoderi, man nācās sākumā pirkt speciālus vadus, ar ko šo dekoderi pievienot savam televizoram. Tas nozīmē, ka pie 39 latiem par dekoderi nācās iztērēt vēl vairākus latus par vadiem, lai šo dekoderi vispār varētu lietot. Ar digitālās televīzijas uztveršanu vienalga ir problēmas. Devos uz Lattelecom veikalu un tur man paziņoja, ka ir vajadzīgs antenas pastiprinātājs. Zaķusalas tornis atrodas pavisam netālu, to var ar neapbruņotu aci saskatīt dienas laikā. Antenas pastiprinātāju, protams, nopirku. Ar to ir par maz. Ļoti bieži televīzijas kadrs tiek sakropļots. Vairākiem pazīstamiem cilvēkiem nesen nopirktie dekoderi jau ir saplīsuši, izgājuši no ierindas. Paskatoties uz iepakojumu, var konstatēt, ka dekoderi ir ražoti Ķīnā. Ņemot vērā zemo kvalitāti, domāju, ka cena - 39 lati par vienu dekoderi - ir krietni vien uzskrūvēta. Tas nozīmē, ka monopolists Lattelecom un tie, kas šos dekoderus ir piegādājuši, ir ļoti labi nopelnījuši. Te viss ož pēc kārtējās afēras, kuras autori būtu jānoskaidro.
Solvita Šķūte
Īpaši Tverijonam
Beidzot notiek kaut kas tiešām sakarīgs! Visiem banku aizstāvjiem un «pārgudrajiem» pamācītājiem par to, «kā bija jādzīvo un nevajadzēja ņemt...» - varat pat nelasīt.
Visi zina, kā bankas izskatīja un deva kredītus. Pirmkārt, dokumentu pakete, kas bija jāiesniedz bankā, bija savā ziņā unikāla, jo nekur Rietumeiropā nekas tāds cauri neietu, kredīta ņēmējs tiktu ja ne uz vietas arestēts, tad vēlāk jau nu gan. Viens no iemesliem - aile kredītņēmēja pieteikumā «citi ienākumi». Tur tika rakstīti visi «aplokšņu» un citi ienākumi, kuru rezultātā valsts zaudēja pamatīgas summas neieņemtos nodokļos.
Atcerēsimies, ka «aizej un atnes» profesijas pārstāvis celtniecībā saņēma krietni lielu latu žūksni «uz rokas» bez jebkādiem darba līgumiem utt. To varenie banku analītiķi un kredītspeciālisti ņēma vērā kā stabilu ienākumu un akceptēja, lai gan nekur Skandināvijā vai Vācijā nekas tāds nebūtu iespējams.
Vēl kāds interesants iemesls bija vērtētāju kantoris. Tas tad arī novērtēja graustus par simtus tūkstošus vērtiem īpašumiem (piemēram, «hruščovkā» Teikā trīs istabu dzīvoklis - 120 000 EUR). Atkal banku speciālisti to akceptē. Un visbeidzot visjaukākais iemesls, lai dabūtu kredītu, bija 5-10% «prēmija» no kredīta summas bankas darbonim, kas to visu sakārto.
Par šo visu ne Tverijons, ne Šļakota, ne arī kāds cits no banku pārstāvjiem nezin kāpēc nerunā. Tikai viss tiek uzgrūsts uz kredītņēmējiem. Mans uzskats ir vienkāršs - ja bankas gāja uz maksimālo risku, dodot kredītus, nepārbaudot ieņēmumus un nesabalansējot risku, tad lai arī atbild par to. Kāpēc tad šodien tās prasa 30-40% līdzfinansējumu, visu draugu, radu un, vēlams, arī kaimiņu galvojumus? Tāpēc šodien nav iespējams tik vienkārši nokārtot kredītu. Par kļūdām IR jāmaksā. Arī bankām.
Visu vēstuli lasiet diena.lv