komentētāja
Varas atsvešinātība no pilsoņiem ir milzīga problēma, tomēr diez vai Latvijas pilsoņi, kas nolemj savu nākotni saistīt ar darbu Lielbritānijā, šādu lēmumu pieņem, respektējot senās britu parlamentārisma tradīcijas. Patētiskās, lai arī visnotaļ patiesās tēzes diez vai šoreiz būs vietā. Augstāku vērtējumu izpelnās potenciālie deputāti, kas risinājumu ekonomiskās emigrācijas problēmai saredz darbvietu radīšanā un darba samaksas paaugstināšanā. Lielākais zvaigžņu skaits - par domu, ka potenciālajiem ekonomiskajiem emigrantiem jāsniedz plašāka informācija par to, ka arī Lielbritānijā maizei ir sava garoziņa, proti, ka dzīvošanas izmaksas tur ir visai augstas. Iespējams, kāds varētu arī pārdomāt. Dzintars Zaļūksnis
redaktors
Sokolovskis nav pateicis neko nepareizu, taču tas viss rada smagu tāla ceļa sajūtu. Tomēr Kornas optimisms zināmā mērā izklausās pat briesmīgāk, jo ar formālas loģikas palīdzību mēģina aizstāt cilvēcību. Mirskim atzinība par vēlmi atjaunot cilvēkos ticību savai valstij. Raisa asociācijas ar Sīzifu, tomēr vismaz nelaupa ilūzijas par to, ka kādreiz viss būs labi. Kiršteins, iespējams, visprecīzāk raksturo situāciju (par to zvaigznīte), taču arī viņš nepiedāvā nekādu reālu risinājumu. Stalidzānes atbildes šķiet viscerīgākās, par to arī bonuss. Jakrins varbūt varētu likties pārāk virspusīgs valdošo spēku kritikā, tomēr punkts par norādi uz politiķu atbildību.