Gundega Grīnuma
Man svarīga liekas viņa vizionārā domāšana, kas latviešiem nav īpaši raksturīga. Sirdsgudrība, ko viņš kā primāro kultivēja sevī un gribēja attīstīt citos kā gara inteliģences pamatu pamatu. Tas bija magnēts, kas lika viņam meklēt kultūras saknes, domāt par nākotnes kultūru, nākotnes Latviju. Ekonomiskie un citi aspekti, par kuriem viņš interesējās, bija pakārtoti. Viņš interesējās par jaunajām tehnoloģijām medicīnā, diktofoniem, rakstāmmašīnām, visādi eksperimentēja savās piezīmēs kā izgudrotājs. Ne vienmēr sanāca, bet viņš meklēja nemitīgi. Brīžam piedāvājumi liekas eksotiski, naivi, var teikt, utopija, fantāzija. Viņa meklējumiem bija ne tikai milzīgs filozofisks vēriens, bet arī atvēziens nākotnē. Kaut vai neatkarīgas Latvijas ideja, kas viņa galvā izkristalizējās jau tad, kad par neatkarību domāja retais. Man ārkārtīgi imponē arī tas, kā Rainis strādā ar valodu - ekonomiski, racionāli, trāpīgi. Viņa striktā, tvirtā dzejas forma ir pretstats vārdu plūdiem, sentimentam, kas bija ienācis latviešu literatūrā no vācu literatūras. Valoda ir radniecīga kaut vai Sodumam, un tas man liekas interesanti - ka arī šodien cilvēki patērē Raiņa valodu, paši to pat neapzinādamies.
Gunārs Bībers
LKA profesors
Pēdējā laikā Raiņa sakarā svarīgākie man liekas trīs jautājumi. Pirmais. Problēma - vai tautas varoņgara fanātiskās izpausmes var samērot ar intelektuāļiem raksturīgajām iekšējām pretrunām, kas mazina mērķa apzināšanos un tātad arī cīņu par mērķi. Tas ir jautājums arī par Raini dzīvē - kā viņš to savienoja. Otrais. Raiņa dvēseles noslēpumi, tumšās dziņas, dēmonu pasaule. Pēdējos gados izteikti var just, ka jauniešiem Kultūras akadēmijā vismīļākās lugas ir Uguns un nakts un Spēlēju, dancoju. Īpaši jau Spēlēju, dancoju, kuru jaunieši uzskata par brīvu Raiņa iekšējās pasaules izpausmi, jo citur viņš tomēr ir angažēts. Piemēram, Jāzeps un viņa brāļi - tas ērkšķis tomēr ir izrēķināts. Trešais. Raiņa un Aspazijas attiecības. Ne jau nu caur atslēgas caurumu skatoties, bet tomēr - vīrišķā un sievišķā attiecības Raiņa dzīvē un lugās. Varbūt gluži Junga aspektā - kas notiek, kad vīrišķais elements iezīmējas sievietē un otrādi.