Būs vien jāpaļaujas uz nevainības prezumpciju. Proti, nevar a priori turēt cilvēku aizdomās, ka viņš savu izmisumu, niknumu utt. nespēs nošķirt no profesionālajiem pienākumiem. Likstu nomocīts cilvēks nav tas labākais partneris, kārtojot kādas darīšanas, tomēr, kamēr nav fiksēti pārkāpumi viņa darbībā, profesionāli diskvalificēt viņu nevajadzētu, jo tas netieši ir pliķis visiem tiem, kuri apzinīgi strādā, par spīti mazām algām.
Māris Zanders