Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents
Par mērķtiecību finansēšanā nevaram runāt. Katru gadu samazina budžetu zinātnei, mums pat neprasot, - te par 30%, te par veseliem 50%. Valstij zinātnes finansējuma mērķtiecība neizdodas, kaut arī ir stratēģiskie attīstības plāni un zinātniski tehniskie attīstības plāni, kas akceptēti Ministru kabinetā, ir arī rīcības plāns zinātnē Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). Katrā plānā ir paredzēti izdevumi tā realizācijai. Mēs uzrakstām plānu un paredzamos izdevumus, tos akceptē, un nākamajā gadā iedod mazāku naudu, nekā paši akceptējuši. Mēs nevaram par mazāku naudu izdarīt to, ko solījām. Finansējuma mērķtiecībai vajadzētu būt šādai - valsts paredz budžeta plānu zinātnei vidēja termiņa - trīs gadu - perspektīvā, un par to vairs nediskutējam. Protams, izpilde ir jākontrolē, taču zinātni nevar raustīt. Ar šausmām domāju, kā gaidāmā 50 miljonu konsolidācija atsauksies uz zinātni.
Diemžēl tagad jauni cilvēki ienāk zinātnē, apskatās, ka naudas nav, un aizbrauc uz Vāciju, kur ir stabila attīstība un viņi var plānot nākotni. ES projektos ir cita situācija, tur vairāk vai mazāk plānus pilda, taču milzīgās birokrātijas dēļ ar novēlošanos. Un par papīru aizpildīšanas pareizības kontroli ir jāmaksā no IZM vai no paša projekta naudas.