Mans mazdēls mācās valsts 1. ģimnāzijā. Pirms kāda laika viņam ar citu skolnieku bija nepatikšanas. Mēs mājās sākām just, ka kaut kas nav kārtībā. Puika kļuva tāds depresīvs, pārgāja apetīte uz mācīšanos. Beigās viņš pats izstāstīja, ka ir problēmas ar otru skolnieku. Kad mana meita aizgāja uz skolu, viņai pateica: «Jā, mēs to zinām, bet mēs ar tādām lietām nenodarbojamies.» Beigās tas viss atrisinājās, jo runāja ar tā puiša tēvu. Laikam viņu pāraudzināja mājās, un viss bija kārtībā. Skolotāji laikam domā, ka viņiem ir tikai jāmāca, nevis jāaudzina, bet tas nav pareizi.
Erna
Aplams uzstādījums - skolotājiem ar vecākiem jāsadarbojas. Patiesībā vecākiem ir jābūt ieinteresētajai pusei, kura meklē sadarbības iespējas ar skolu un interesējas par sava bērna izaugsmi, taču vērojama gandrīz tikai skolotāju ieinteresētība, lai katrs skolēns apmeklētu skolu un apgūtu vielu. Tāpēc jau arī rezultāti ir tādi, kādi ir, - vecāki palaiž bērnus uz skolu, lai tā ar visu tiek galā. Par bērnu atbildīgi ir vecāki, un no viņiem jāprasa ieinteresētība!