Otra lieta - specializācijas iespējas. It kā saražo daudz viena veida speciālistu, bet varētu taču padomāt, kā variēt, lai viena daļa kursa specializētos un pamācītos vairāk kaut ko par vienu lietu, otra daļa par kaut ko citu.
Cik esmu pētījusi ārvalstu augstskolu studiju programmas, tur 1 studiju priekšmetam tiek veltīti 7-15 kredītpunkti. Tas tā kārtīgi izņemt tēmu no A līdz Z. Latvijā ir tā, ka 3 kredītpunkti vienā jomā kaut ko apgramstīt, 2 kredītpunkti citā jomā kaut ko apgramstīt... Jēgas nekādas!
Saika. Manuprāt, viena no lielākajām Latvijas augstskolu problēmām, vismaz sociālajās zinātnēs, ir saistīta ar apgūstamās programmas akadēmiskumu, kurai trūkst praktiskās ievirzes. Darba devējiem ir nepieciešami darbinieki ar praktiskām zināšanām, nevis tikai ar teorētiskām.
ex-studente. Kāpēc augstākās izglītības iegūšanai jāvelta 4-5 gadi (atkarībā no izvēlētās augstskolas un studiju programmas), gadā maksājot summu, kas rakstāma ar četrciparu skaitli, ja reāli lekcijas un citas nodarbības notiek labi ja 2-3 dienas nedēļā, turklāt dienā mēdz būt tikai 2-3 lekcijas. Kāds varbūt teiks, ka tad paliek laiks darbam, ko var savienot ar studijām klātienē. Taču, pēc manām domām, šāda sistēma ir tīrākā naudas kāšana.
xxx. Studentiem - sākt mācīties un apgūt savu izvēlēto specialitāti, nevis tikai PASTAIGĀTIES pa augstskolām. Pasniedzējiem - sākt kvalitatīvi strādāt un PRASĪT no studentiem apgūt to, kas ir jāapgūst. Pašreiz augstskolu MĀCĪBU SISTĒMA atgādina BRĪVKLAUSĪTĀJU kursus un neko vairāk.