VKPAI vadītājs
Atbilstoši pasaules un Eiropas praksei, padomju laika, precīzāk, jaunākā laika, mantojums ir visapdraudētākā mantojuma daļa. Tas ir paradoksāli - objekti ir jaunāki, tāpēc tiem vajadzētu labāk saglabāties, tomēr ir būtiski, ka tieši pret šiem objektiem sabiedrība izturas daudz nevērīgāk nekā pret, piemēram, pilīm un muižām. Liekas, ka šis mantojums var saglabāties pats no sevis. Un tas ir aktuāli ne tikai pie mums. Tāpēc mēs kaut ko darām. Ir jāparāda, ka arī nesen radītiem objektiem, ja tie ir pietiekami kvalitatīvi, jāparādās sarakstā. Mantojuma politikā ir dažādas pieejas. Ir valstis, kurās, tāpat kā šeit, ir limits, piemēram, 50 gadu, bet, piemēram, Norvēģijā pieļaujams iekļaut pieminekļu sarakstā objektus kaut vai tūlīt pēc uzcelšanas. Pieminekļa statuss Modra Ģelža privātmājai varētu iezīmēt kaut kādu pagriezienu, attieksmes maiņu pret XX gadsimta otrās puses mantojumu kopumā. Arī mana attieksme mainās ar laiku un pieredzi. Agrāk, piemēram, neuzskatīju par īpašu vērtību padomju laika industriālos objektus. Tagad pat jūsmoju par daudziem no tiem.