rekur. Braukāju ar taupīgu Škoda Fabia, tērēju 5,6-6 litrus. Braucu ar auto vien uz turieni, kur kājām aiziet nevar vai nevar aizbraukt ar sabiedrisko transportu, jāved krava, jāsteidzas. Nevajag sevi pieradināt braukt uz tuvējo veikalu pēc maizes ar auto. Vairāk staigāt kājām un braukt ar velosipēdu. Dāņi un holandieši brauc ar velosipēdiem desmitiem gadu.
rieksts. Dzīvoju Rīgā un uz darbu sāku braukt ar velo. Vienā virzienā sanāk ap 4 kilometriem, ko mēroju aptuveni 15-20 minūtēs. No rīta izkustos, un labs garastāvoklis visai dienai. Protams, ir reizes, kad ar velosipēdu nevar braukt, tad izmantoju auto.
Antons. Vasarā uz darbu braucu ar velosipēdu. To dara arī vairākums manu kolēģu. Savukārt ar ģimeni brīvdienās cenšamies atrast kopīgus pasākumus pēc iespējas tuvāk mājai, lai nebūtu tālu jābrauc un jātērē degviela.
Kuku. Agrāk no darba uz mājām Rīgā daudz braucu ar velosipēdu, dienā vienā virzienā mērojot aptuveni desmit kilometru. Taču tad apstākļi bija nedaudz citi. Nebija braukšanas apliecības, ģimenē ienāca bērns. Ar auto, beidzot darbu vēlu, mājās iespējams nokļūt ātrāk, kas man ir svarīgi.
Strādājoša māte. Fiziski nevaru visus dienas darbus paveikt bez auto. Darbā velosipēdu nav kur likt un nevaru atļauties strādāt sasvīdusi.
RRR. Man vienreiz nozaga velo, lai gan to ļoti sargāju. Var jau benzīna sadārdzinājumu mēģināt kompensēt ar pāreju uz velo, bet, ja to nozog, tad visi taupības pasākumi sanāk vēl dārgāki nekā pārvietošanās ar auto. No saviem draugiem velobraucējiem nezinu nevienu, kam kaut reizi nebūtu nozagts ritenis.