Bauskas puses Viesturu pagastā dzīvojošo ikdienā skaidrai naudai ir liela nozīme - lai iepirktos veikalā, savstarpēji norēķinātos -, tāpēc ziņa par novada vienīgā bankomāta drīzo slēgšanu vieš bažas. Viesturieši gan iemanījušies pielāgoties: pēc skaidras naudas viņi dodas uz Rundāles novada centru vai padsmit kilometru attālo Bausku, kur autobusi kursē biežāk un arī kaimiņi nereti var aizvest.
Līdz gada beigām novadā darbosies Hipotēku bankas bankomāts, taču pēc bankas restrukturizācijas tas nākamgad no pašvaldības pazudīs. Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis gatavs meklēt risinājumus un pieļauj, ka dome, kuras apgrozījums ir četri miljoni latu, varētu pāriet uz to banku, kura nodrošinās bankomātu novadā.
Pašvaldības vadītājs ir satraukts ne vien par vietējiem iedzīvotājiem, bet arī par 180 tūkstošiem tūristu, kas gadā apmeklē Pilsrundāli. Viņu maciņos ne vienmēr atrodas gana daudz skaidras naudas, lai dāsni iegādātos vietējos labumus tirdziņā pie Rundāles pils. Tāpēc vasarā pie bankomāta mēdz veidoties pat rindas, Dienai pastāstīja pārdevēja vietējā veikalā.
Situācija, kas sagaida Rundāles novadu, vairākās Latvijas pašvaldībās jau ir realitāte: Amatas, Beverīnas, Ciblas un Vārkavas novadā bankomātu nav. Kā liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) apkopotā informācija, 72 pagastos nav nekādu iespēju izņemt skaidru naudu no bankas konta.
Nepatīkami, bet paciešami
«Ņemot vērā, ka skaidras naudas izņemšana ir pieejama visā Latvijā, ja skatās pašvaldību, nevis to teritoriālo vienību dalījumā, nav nepieciešama īpaša valsts intervence, piemēram, atbalsta programmas izveidošana bankomātu tīkla paplašināšanai,» uzskata VARAM. Ministrija, atsaucoties uz citviet pasaulē veiktajiem pētījumiem, norāda uz jaunu veidu popularizēšanu, kā veicināt finanšu pakalpojumu pieejamību, taču par konkrētākiem risinājumiem vēl nerunā.
Šodien ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) paredzējis tikties ar bankām, lai uzklausītu to redzējumu. A/s Swedbank valdes loceklis Ģirts Bērziņš pauž viedokli, ka bankomāti ir pieejas infrastruktūra vakardienas norēķinu metodēm. Tā vietā, lai satrauktos, ka uz katra stūra nav bankomāta un katrā mazapdzīvotā vietā nav skaidras naudas infrastruktūras, viņaprāt, vairāk jādomā par to, kā iedzīvotāji var izmantot XXI gadsimta norēķinu metodes. Viņaprāt, šajā jomā daudz darāmā ir valstij un pašvaldībai, ziņo LETA.
Rundāles novadā uzrunātie iedzīvotāji gan izsakās skeptiski par šādas pieejas iedzīvināšanu. Veikalā sastaptā vidēja vecuma sieviete stāsta, ka interneta bankai neuzticas, tāpēc to nelieto un dod priekšroku skaidrai naudai. Viņas vīrs gan pie bankas pakalpojumiem interneta vidē pieradis vairāk, tomēr norēķinus ģimene šādā veidā neveic. Savukārt Viesturu pagasta bibliotekāre Ilze stāsta, ka daļa ciema iedzīvotāju lieto gan internetu, gan bankas pakalpojumus tajā. Līdzīgi kā citās publiskajās bibliotēkās, Viesturos pieejams internets, un tieši bibliotekāre ir cilvēks, kas palīdz apgūt interneta bankas lietošanu.
Aprunājoties ar novadā sastaptajiem cilvēkiem, var arī uzzināt - bankomāta pazušana būs nepatīkama, tomēr paciešama, jo ne visa nopelnītā nauda, kas nonāk maciņos, tiek pārskaitīta caur banku. Pelēkās ekonomikas sektors šajā gadījumā ir tas, kas palīdz mazāk sāpīgi pārciest bankomātu trūkumu.
Vilciens neatgriezīsies
Lai gan Auces novadā ir bankomāts, tomēr domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis zina stāstīt, ka problēma ir aktuāla attālākos pagastos dzīvojošajiem. Sāpīgāka esot banku filiāļu aiziešana no pašvaldības. Pašlaik novadā tāda ir viena, un tā strādā trīs dienas nedēļā, nākamgad banka iecerējusi pāriet uz vienas dienas darbu. «Es ikdienā redzu, ka cilvēki stāv rindās. Pie mums ir daudz uzņēmumu,» skaidro domes vadītājs. Līdzīgi ir Aizputes novadā - SEB bankas filiāle darbojas trīs reizes nedēļā, un bez rindām neiztiek arī šeit. Paredzēts, ka darbs tādā režīmā turpināsies līdz gada beigām, tad to vēl samazinās. «Bankas dodas prom un pāriet uz jaunām tehnoloģijām, samazinot cilvēku skaitu apkalpošanas sfērā. Jūtu, ka tas vilciens aiziet, un diez vai viņi atgriezīsies,» secina novada domes vadītājs Aivars Šilis. Novadam tas esot sāpīgi, jo tajā strādā daži lieli uzņēmumi, kas nodarbina vairākus simtus cilvēku.
SEB bankas preses pārstāve Kristīne Martinsone atzīst, ka pašlaik notiek pāreja uz pašapkalpošanās centriem. No Baltijas valstīm Latvijā esot straujākais interneta bankas lietošanas pieaugums, turpretī filiāļu apmeklētāju skaits sarūk. Tajā pašā laikā viņa norāda, ka ilgtermiņā filiāles diez vai tiks likvidētas - tām ir būtiska loma, strādājot ar sarežģītākiem jautājumiem, piemēram, kredītiem. Bankas pārstāvji tikušies ar vairākām pašvaldībām un secinājuši, ka mazāk apdzīvotās vietās bankas klātbūtne ir svarīga. Tomēr no biznesa viedokļa būtiska ir liela klientu aktivitāte. «Pārejot uz pašapkalpošanos, klienti paši var veikt visas tās darbības, ko pirms dažiem gadiem bija pierasts darīt filiālēs. Aplūkot kontus, pārlūkot uzkrājumus. Mūsu stratēģija - protams, pirms filiāļu slēgšanas ievērojam pārejas periodu, klienti turpina saņemt pakalpojumu filiālēs, bet ne katru dienu un ne visu laiku. Fokusējamies uz apmācību, kā darbojas interneta banka,» stāsta K. Martinsone. Lai gan aizvien lielāka klientu daļa izmanto interneta pakalpojumus, viņa atzīst, ka vecāka gājuma cilvēkiem ar to sokas grūtāk.