Zaudējumu būtu daudz
Ja starptautisko ekspertu atzinums tiks ņemts vērā un NBD likvidēs, Latvijā vairs nebūs neviena, kas nodarbojas ar reto un aizsargāto augu sugu pētniecību un saglabāšanu ārpus dabīgajām atradnēm. Tāpat reizē tiktu likvidētas Latvijas selekcijas gerberu, krizantēmu šķirņu kolekcijas, jo NBD ir vienīgā vieta, kur šis genofonds tiek saglabāts. Cietīs arī nacionāla mēroga peoniju, tulpju, dāliju, astilbju un citu augu genofonda kolekcijas, tai skaitā šķirnes, kas ir Latvijas kultūras un dārzkopības vēstures sastāvdaļa. Šīs ir tikai dažas no sekām, ko Dienai uzskaitīja Valsts zinātniskā institūta NBD direktors Andrejs Svilāns. Viņam gan šādu scenāriju ir grūti iedomāties. «Grūti būtu pateikt, kāda būtu rezonanse pasaulē, ja kāda valsts paziņotu, ka slēdz savu NBD. Tas, tieši tāpat kā Nacionālā opera, Nacionālais mākslas muzejs un Nacionālais teātris, ir viens no valsts simboliem, ar ko valsts sevi pasniedz ārpus robežām. Tas izskatītos ļoti savdabīgi,» atzīst A. Svilāns.
Tomēr, lai gan nav zināmi konkrēti soļi, kas tiks darīti, jau tagad, balstoties uz ekspertu rekomendācijām, ministrija gatavo grozījumus Ministru kabineta noteikumos, nosakot, ka ar 2015. gada 1. janvāri bāzes finansējumu neaprēķinās un nepiešķirs zinātniskajām institūcijām, kuras zinātnes starptautiskajā izvērtējumā ir novērtētas ar vērtējumu 1 - tai skaitā NBD. Kā Dienai paskaidroja A. Svilāns, šogad pirmajiem sešiem mēnešiem IZM no bāzes finansējuma NBD piešķīrusi 76 129 eiro. Savukārt no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kā no nozares ministrijas saņemti 573 918 eiro gadam. Iespējamais finansējuma samazinājums nopietni apdraudētu NBD darbību. A. Svilāns sacīja, ka attīstības potenciāls lielā mērā ir atkarīgs no finansējuma. Piemēram, aizvadītajos gados vidējā alga NBD bija 260 līdz 280 lati pēc nodokļu nomaksas, kas apdraud zinātniskā personāla nomaiņu. Viņš arī atzina, ka vecuma struktūra NBD ir «pietiekoši briesmīga». Tāpat institūta direktors neredz variantus iespējamai apvienošanai ar citiem zinātniskajiem institūtiem tieši specifiskās darbības jomas dēļ.
Iemesli objektīvi
Lai gan vērtējums NBD ir viens no sliktākajiem, tomēr tā direktors uzskata, ka vērā nav ņemti vairāki svarīgi aspekti. Vienu punktu NBD saņēmis par pētniecības kvalitāti, tomēr tam esot objektīvs iemesls - kopš deviņdesmitajiem gadiem un nesenās krīzes apstākļos NBD zinātnieku darbība bijusi mobilizēta uz kolekciju saglabāšanu. «Zinātņu doktori ņēma rokās lāpstas, kapļus un zāģus, lai saglabātu daudzu gadu desmitu savu un kolēģu darba rezultātu, nacionālās kolekcijas. Viņi lielā mērā upurēja savu zinātnisko karjeru, gaidīdami valdības regulāri solīto, bet tā arī nesaņemto lielo atbalstu zinātnei. Tagad pārmest viņiem, ka viņu zinātniskā darbība šajos apstākļos nav bijusi pietiekami kvalitatīva un runāt par NBD kā zinātniskā institūta likvidēšanu no IZM puses ir ciniski, liekulīgi un nodevīgi,» sacīja A. Svilāns. Nepieciešamība saglabāt pastāvošās kolekcijas bijis arī iemesls, kāpēc nav bijusi iespēja iegādāties jaunu pētniecības aparatūru. Līdz ar to arī pētniecības vide un infrastruktūra LND novērtēta ar sliktāko vērtējumu. Pēc A. Svilāna domām, LNB un citus lauksaimniecības institūtus gan nevar salīdzināt ar institūtiem, kuru darbība aprobežojas ar kādā ēkā izvietotām laboratorijām un kam zinātnisko darbību neierobežo gadalaiki un ekoloģiskie apstākļi dabā, un kur strādā vairāki desmiti zinātņu doktoru. Būtisks aspekts vērtējumā ir arī zinātniskās publikācijas, tomēr lokāli, nacionālas nozīmes pētījumi daudziem starptautiskajiem zinātniskajiem žurnāliem nekad nebūs tik interesanti, kā, piemēram, augsto tehnoloģiju pētījumi, piebilda A. Svilāns.
Svarīgi gan ir atzīmēt, ka zinātne ir tikai viena no NBD darbības jomām, bet citas jomas izvērtējumā netika ņemtas vērā.
Arī citiem slikti
NBD gan nebija vienīgais zinātniskais institūts, kas saņēmis sliktu vērtējumu. Vienu punktu ieguvis arī Pūres Dārzkopības pētījumu centrs, Valsts Stendes Graudaugu selekcijas institūts, kā arī seši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) institūti, Vidzemes Augstskolas (ViA) Sociotehnisko sistēmu institūts un citi. RTU gan izvērtējuma rezultāti pārsteiguši, jo, pēc RTU zinātņu prorektora Tāļa Juhnas domām, samērā zemu novērtēti starptautiska līmeņa augstas raudzes institūti.
Tāpat neapmierinātību paudis ViA rektors Gatis Krūmiņš, atzīmējot, ka arī tad, ja valsts lems par institūta slēgšanu, tā darbību varēs pārcelt uz ārvalstīm, iespējams, Igauniju, jo starptautiskā praksē ViA pētnieciskā darbība jau esot augsti novērtēta un nepieciešama.
Tāpat arī Pūres Dārzkopības pētījumu centra un Valsts Stendes Graudaugu selekcijas institūta pārstāvji Dienai norādīja, ka novērtējumā bijušas nepilnības un nav saprotama metodoloģija. Visi institūti gan apgalvo, ka nozīmīga problēma ir nepietiekamais finansējums, ko secinājuši arī starptautiskie eksperti.