Ap to pašu laiku _LP_ pieņēma stratēģisku lēmumu, kas vēlāk citas vadības laikā gan tika nodēvēts par stratēģisku kļūdu - tika pamesta centrālā pasta ēka Rīgā, Stacijas laukumā 1, iznomājot to kādai privātfirmai, tādējādi atbilstoši Valsts kontroles atzinumam «palaižot gar degunu» 6,2 miljonus latu.
Šobrīd faktiski ir skaidrs, ka izgāzies ir vēl viens pasta megaprojekts - sadarbībā ar kompāniju Mono realizētā Pasta banka, un tā rezultātā ir visas iespējas zaudēt vēl vienu miljonu latu. Var jau, protams, teikt, ka pasaulē ir ekonomiskā krīze, kas nenovēršami skar Latviju, ka daudzi uzņēmumi cieš zaudējumus un ar to pašreizējā situācijā ir jārēķinās utt. Tomēr šajā gadījumā runa ir par valsts uzņēmumu, par kura neveiksmēm var nākties ciest visiem nodokļu maksātājiem. Turklāt Satiksmes ministrijas gaiteņos netiek slēpts, ka Pasta bankas neveiksmes ir saistītas ne tikai ar situācijas maiņu tirgū, bet arī apstākli, ka valsts un privātie investori jau ilgstoši nespēj vienoties par pasta nodaļu pārņemšanu un tādējādi arī šīs vēl netapušās bankas pamatkapitāla palielināšanu. Tātad dziļākajā būtībā var runāt par sprunguļu likšanu šā projekta riteņos, vēl pirms savas korekcijas bija veikusi krīze. Paskaitot kopā visus minētos faktorus, sanāk, ka LP burtiski dažu gadu laikā ir pietiekami vieglprātīgi raudzījies uz daudziem miljoniem latu. Fatālākais šajā stāstā ir tas, ka no līdzīgām izdarībām nav pasargāta neviena nodokļu maksātājiem jeb valstij piederoša kompānija, jo tā arī netiek runāts par to, ka katru minēto lēmumu ir rosinājuši, pieņēmuši, parakstījuši konkrēti cilvēki - pa šo laiku ir piedzīvoti vairāki LP vadītāji un arī satiksmes ministri. Tādējādi nav runas par to, ka kādam varbūt vajadzētu arī atbildēt par attiecīgajām problēmām. Un tas savukārt neizslēdz nesodāmības sajūtu teju jebkurā amatpersonā, kuras rīcībā ir iespēja rīkoties ar valsts naudu.