Kamēr jaunībai nenoliedzami ir savi trūkumi darba devēju acīs, ko vērts ņemt vērā un savlaicīgi novērst, vispirms vērts papētīt, vai «velns ir tik melns, kā to mālē». Proti, bezdarba statistika par jauniešiem 15-24 gadu vecuma grupā ir skatāma kontekstā ar jauniešu izglītošanos.
Bezdarba rādītāji tiek aprēķināti, darba meklētāju skaitu attiecinot pret ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, ar ko tiek apzīmēts strādājošo un darba meklētāju kopskaits. Šobrīd valstī ir 257 tūkstoši jauniešu 15-24 gadu vecumā, no tiem ekonomiski aktīvi ir 97 tūkstoši, proti, strādā 75,5 tūkstoši un darbu meklē 21,5 tūkstoši. Šīs vecuma grupas atšķirība no jebkuras citas vecuma grupas ir nozīmīgais izglītošanās procesā iesaistīto skaits - skolēni un studenti. No statistikas skatu punkta skolēni un studenti netiek uzskatīti par ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem - ar to tad arī izskaidrojami lielie cipari jauniešu bezdarba situācijas raksturojumā.
Bezdarba rādītāju aprēķinos kā atskaites lielums būtu izmantojams nevis ekonomiski aktīvo jauniešu skaits, bet gan 15-24 gadu vecu iedzīvotāju kopskaits. Šī pieeja, pirmkārt, maina jauniešu bezdarbnieku īpatsvaru no 22,2% uz 9%, izlīdzinot ar rādītājiem citās vecuma grupās. Otrkārt, šī pieeja saliek pareizos akcentus, norādot uz vēlamo nodarbi šajā vecumā - izglītības un kvalifikācijas gūšanu, kuru trūkums ir lielākais šķērslis divām trešdaļām jauniešu veiksmīgai startēšanai darba tirgū.
Domājot par ienākumiem nākotnē, jauniešiem būtu jāmērķē uz pieprasītu un ienesīgu nodarbošanos, bet tāda prasa labu kvalifikāciju. Ceļš uz savas vietas atrašanu darba tirgū prasa iniciatīvu jau agrīnos gados - par darba atrašanu jāsāk domāt jau skolas solā, izdarot pareizās izvēles attiecībā uz studiju vai profesionālās izglītības virzienu un laikus sākot veidot savu CV ar pieredzes un prasmju uzskaitījumu.
Konkurējot uz vakancēm, pieredzējuši speciālisti uzrāda pierādāmus profesionālus sasniegumus. Ja jaunietis tam pretī liks tikai standarta izglītības programmas apguvi un paša apgalvojumu par darbam piemērotām rakstura īpašībām, ar to būs par maz, jo labi atalgota darba tirgus prasa demonstrēt izcilību.
Tomēr jauniešu iespējas bagātināt darbam nepieciešamās prasmes nemaz nav tik trūcīgas: vasaras prakse uzņēmumos, brīvprātīgā darbs, dalība mācību olimpiādēs, konkursos, studentu pašpārvaldēs, skolēnu mācību uzņēmumu veidošana, pieteikšanās stipendijām izglītības papildināšanai ārzemēs var kaldināt jaunieša panākumus pirmā darba atrašanai.
Jau klāt vasaras brīvlaiks, un tā laikā vismaz trīs no četriem vidusskolēniem meklēs darbu. Taču pētījumi rāda, ka strādāt brīvprātīgā darbā bez atalgojuma, bet tik noderīgās pieredzes gūšanai, ir ar mieru mazāk nekā 1% pusaudžu.
*Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore