Kopīgs sabiedrisks labums ar mērķi celt tautas intelektu, ne vien saimniecisks paņēmiens dabūt darbu. Pēc pāris gadiem svinam trīssimt gadu jubileju obligāto skolu sistēmas idejai. Šogad 165 gadu jubileja bezmaksas izglītības konstitucionālajam sencim - 1848. gada Prūsijas konstitūcijai, kas garantēja to visiem neatkarīgi no mantības. Pērn svinējām 90 gadu jubileju polemikas sākumam par bezmaksas izglītības līdzekļiem un to finansēšanas avotu Latvijā.
Ieprogrammējam nevienlīdzību nākotnē
Lai gan vairākums nu publiski neteiks līdzīgi Satversmes sapulces deputātam F. Trasunam: «Visi būs mācīti un to zemi ars, varbūt, kurmji»**, iebilstot pret obligāto izglītību, tomēr arvien redzam aplamības par bezmaksas izglītības jēgu. Izglītības ieguve vairs nav iedomājama ar skrodera pagastskolas rīkiem, tomēr arvien jādzird priekšlikumi finansējuma lietā vērsties gadsimtu atpakaļ. Aizmirsts, ka mācību līdzekļu klāsts vairojies, kļuvis sarežģīts un to loma mācību procesā ir centrāla, nevis otršķirīga. Pieļaujot, ka individuālo mācību līdzekļu pieejamība atkarīga no ģimenes izvēles, ieprogrammējam nevienlīdzību nākotnē. Ļausim, lai vecāku turība vai nojēga par ieguldīšanu izglītībā, ne vairs valsts noteiks, vai cilvēkbērns kļūs pilnvērtīgs sabiedrības loceklis? Kā aizlaikos bija grifele, pagātnē tintnīca, šodienas individuāls mācību līdzeklis ir arī dators. Bērna sasniegumi atkarīgi ne vien no skolotāja, bet arī no individuālo līdzekļu kvalitātes. Ar vienām kedām skriet labāk, ar citu zīmuli rakstīt var, bet zīmēt ne.
Kolektīvas apmācības priekšrocība ir labdabīga sāncensība, salīdzināmība, taču godīgas konkurences nebūs, ja vienam programmatūras klāsts pieejams plašs, otram - nekāds, ja grūtā grafikas tehnikā, kā akvarelis, vienam ir dabisku pigmentu «ļeņingradas» trīs duči toņu, bet klasesbiedram lēta ķīniešu ūdenskrāsu imitācija. Sociālā nevienlīdzība ir būtiska, taču svarīgākā ir iespēju vienlīdzība, kur izceļas katra prasmes, centība un sasniegumi, ne maks. Pat treniņtērpiem jābūt vienādiem - veselīgiem un pareiziem, nevis stila kostīmiem.
Kaitīgas prātulas
Absurds ir aizbildinājums - «neesot naudas izglītībai». Nepatiesība. Pašvaldība saņem nodokļus, trūcīgās arī no izlīdzināšanas fonda. Izglītība ir iemesls, kāpēc pagastus vispār izveidoja. Iekams nenodrošina izglītību, nedrīkst taisīt parkus un svētkus, būvēt kanalizāciju, dalīt brīvbiļetes, pabalstus un deputātu algas.
Prātulas, ka individuālie līdzekļi jāpērk vecākiem, ir kaitīgas no intelektuālās būtības skatpunkta, pat neanalizējot atbilstību Satversmei. Skaudri tas atspoguļojas ministrijas priekšlikumos likumā: varbūt ministrija ar tiem grib pielikt punktu diskusijām, kas bezmaksas izglītības ideju darījuši par sarkasma objektu, bet tas neapšaubāmi pieliks punktu izaugsmei. Gana jau, ka ģimenes spiestas krāt atvašu studijām.
*Latvijas Universitātes vadošā pētniece
**Satversmes sapulces stenogrammu izvilkums (1920-1922). Rīga, TNA, 2006, 603. lpp.