Pērnā gada pavasarī Latvijas Biatlona izlasi skāra lielas izmaiņas. Vairāki otrā ešelona biatlonisti meta plinti ja ne krūmos, tad kaut kur pagultē vai bēniņos, bet abi Latvijas izlases treneri devās peļņā uz ārzemēm. Vitālijs Urbanovičs tagad strādā ar Ukrainas biatlonistiem, bet Māris Čakars - ar igaunietēm. Latvijas izlases galvenais treneris oficiāli ir alūksnietis Intars Berkulis, bet viņa loma reālajā darba procesā daudziem vēl aizvien ir mīkla. Arī Madara Līduma trenējas ar Igaunijas izlasi, papildus padomus šaušanai meklējot pie somu speciālista Asko Nutinena.
«Pēc padomiem vērsos pie viņa arī agrāk, kad viņš vēl bija Igaunijas treneris,» sadarbību ar Nutinenu skaidro Līduma. «Es pati zinu savas kļūdas šaušanā, bet viņam ir izstrādāta laba interesantu vingrinājumu sistēma, kā šīs kļūdiņas izskaust. Rezultāti vēl nav taustāmi, jo man joprojām ir problēmas ar šaušanu, sevišķi stāvus, bet gan jau tas vēlāk atmaksāsies. Viņš strādāja ar vienu somieti sešus gadus, kamēr parādījās rezultāti.»
Ja Līduma nebūtu atradusi sponsoru, kurš pirmssezonā iegādājās skrituļslēpes, lai viņa varētu gatavoties jaunajai sezonai, tad rezultāti varētu būt arī sliktāki. «Kādreiz biatlons man bija profesionāls sports, šobrīd tas ir kļuvis par hobiju, turklāt - visai dārgu,» rūgti smejas sportiste. «Naudas trūkuma dēļ nereti esmu spiesta tērēt savus personīgos līdzekļus, turklāt tā summa nav no mazajām.»
Taču ģimenes budžets nav neizsmeļams un ir lietas, kurām naudas pietrūkst. «Šogad startēju ar vecajām slēpēm. Katrā aplī zaudēju vidēji desmit sekundes. Šobrīd meklēju variantus, kā tikt pie labākām.»