Visam pa vidu čūskas
Vispamatīgāk cietusi Rokhemptonas pilsēta, kur mitinās 75 tūkstoši iedzīvotāju. Pilsēta faktiski ir izolēta no ārpasaules, jo nestrādā lidosta, nekursē vilcieni un applūdušas galvenās maģistrāles.
Pirmdien nepieciešamāko preču piegādi varēja veikt tikai pa vienīgo neapplūdušo lielceļu, kas, visticamāk, būs zem ūdens jau otrdien, kad caur Rokhemptonu plūstošajā Ficroja upē ūdens līmenis sasniegs deviņarpus metru atzīmi, apdraudot vairāk nekā 4000 māju. Pēc tam pārtikas un medikamentu piegādi pilsētai nodrošinās trīs Austrālijas Gaisa spēku helikopteri.
Pilsētas mērs Breds Kārters informē, ka plūdi varētu ietekmēt aptuveni 40% pilsētas teritorijas. Varasiestādes vēsta, ka ūdens novērots vietās, kur līdz šim tas neesot manīts.
Liela daļa Rokhemptonas iedzīvotāju ir evakuējušies, tomēr citi nolēmuši nepamest mājokļus. «Mēs plānojam palikt, esam pilnībā sagatavojušies, mums ir daudz pārtikas,» apņēmības pilna ir Trūdija Rīda. «Bet, ja ūdens līmenis pārsniegs deviņarpus metru atzīmi, mums nāksies atslēgt elektrību un, iespējams, doties prom.»
Draudus cilvēkiem rada ne tikai augstais ūdens līmenis, bet arī čūskas, ko uz pilsētu nes spēcīgā straume. «Čūskas peldējušas cilvēkiem gar kājām,» britu raidsabiedrībai BBC stāsta B. Kārters. «Kāds vīrietis nositis četras čūskas, no kurām viena bijusi taipans [viena no indīgākajām Austrālijas čūskām] - jo vairāk tā kož, jo vairāk injicē indi, kas bez grūtībām spēj nogalināt.»
Sekas izjutīs ilgi
Kvīnslendas premjerministre Anna Blija brīdina, ka ar plūdiem var nākties cīnīties vēl vismaz mēnesi. «Ņemot vērā dabas katastrofas apmērus un prognozes, ka ūdens neatkāpsies vēl vairākas nedēļas, mums ar milzu problēmām nāksies cīnīties visu janvāri,» domā A. Blija.
Arī Austrālijas premjerministre Džūlija Gilārda uzskata, ka plūdu apmērs ir tik liels, ka atkopšanās prasīs ilgāku laiku un pamatīgus ieguldījumus. «Kvīnslendas plūdu apjoms ir nepieredzēts, un būs nepieciešama nacionāla mēroga reakcija uz tiem,» domā premjere.
Plūdi Kvīnslendā smagi iedragā visas Austrālijas ekonomiku, jo daļēji paralizēta ogļu ieguve un kviešu eksports, kas ir štata lielākie naudas avoti. Kvīnslendas štats ir arī Austrālijas galvenais cukura ražotājs un eksportētājs, bet plūdu dēļ šogad valstij cukuru vajadzēs importēt no Brazīlijas un Taizemes.
Gadsimtu plūdu ierosinātājs ir dabas fenomens La Ninja, kas strauji atdzesē Klusā okeāna ūdeņus, kā rezultātā Āziju un Austrāliju sasniegušas spēcīgas un ilglaicīgas lietavas, tādēļ piektajā kontinentā no krastiem izgājušas upes un citas ūdenskrātuves.