Fulbraita stipendiju šogad saņēmuši vēl četri studenti un četri pētnieki no Latvijas, lai gadu vai divus pavadītu ASV augstskolās. Kopš 1992.gada šī stipendija piešķirta 179 Latvijas studentiem, pētniekiem un skolotājiem.
Stipendiju veterāne
Agnese šovasar ieguvusi bakalaura grādu farmācijā Latvijas Universitātē (LU), taču tas nav traucējis viņai kļūt uzreiz par doktorantūras studenti Teksasas universitātē. «ASV ir tā - ja studē dabaszinātnes, nav obligāti jāstudē maģistrantūrā, var pa taisno startēt doktorantūrā un doktora grādu iegūt apvienotā programmā piecos gados,» Agnese skaidro. Lai gan Fulbraita stipendijas pietiks tikai gadam, viņa apņēmusies Amerikā palikt visus piecus līdz uzvarošajām beigām - doktora grādam. Atrast finansējumu dabaszinātņu studijām neesot tik grūti, turklāt Agnesei jau piedāvāts darbs vienā no universitātes laboratorijām. «Meklēju variantus arī Eiropā, bet te mācīties būtu dārgāk un ir maz iespēju studēt angļu valodā. Tā tomēr ir mūsdienu zinātnes valoda,» viņa pamato savu izvēli. ASV universitātes ir pasaules reitingu augšgalā, tur ir attīstīta zinātniskā vide, kas Agnesi saista jo īpaši. Ja tev ir zināšanas, ko dot, Amerika ir pretimnākošāka, taču arī pašam jāiegulda pūles, lai pie iespējām tiktu.
«Cik pats darīsi, tik arī būs,» Agnese ir pārliecināta. Fulbraita stipendija nav pirmā, ko viņa izcīnījusi. Vidusskolā limbažniece ar organizācijas Youth for Understanding stipendiju 11.klasi pavadīja Ģentē Beļģijā, ar Ainas Galējas stipendiju gadu studēja Viskonsinas universitātē Oklērā, Erasmus ietvaros trīs mēnešus pabija Koimbras universitātē Portugālē, savukārt Latvijā pērn saņēma a/s Grindeks fonda Zinātnes un izglītības atbalstam stipendiju. «Tas bija visai mērķtiecīgi, man vienmēr gribējies braukāt pa ārzemēm. Man arī labāk patīk aizbraukt un padzīvot, lai iepazītu valsts kultūru, nevis 10 dienās tikai nofotografēties pie visiem pieminekļiem.» Prāvās pieredzes dēļ kultūršoks Agnesi neuztrauc - ASV esot vieglāk iedzīvoties nekā Eiropā.
Vilina laboratorijas
Teksasas universitāte ir viena no lielākajām ASV, tajā studē ap 50 000 studentu, un tās Farmācijas koledža, kurā mācīsies Agnese, nozarē kotējas augstu. Doktorantūrā gan studiju kvalitāte vairāk atkarīga no individuālā kontakta ar savu profesoru. Agnesi Ostinā gaida profesore, kura pēta cilvēka reproduktīvās sistēmas saikni ar smadzeņu darbību un dažādu vielu ietekmi uz tām. Tas varētu kļūt arī par Agneses attīstības virzienu. «Zinātnē jau nav tā, ka iesāc vienu lietu un visu mūžu tikai to vien urb. Viss ir saistīts un pārklājas,» Agnese teic.
Pētniecība viņu saista sen, un farmakoloģija, kas pēta zāļu iedarbību, šķiet iespējām bagāta joma. Pēc vidusskolas Agnese gribējusi iet uz ārstiem, bet sapratusi, ka neizturēs trako mācību slodzi. Studējot farmāciju, viņa pastrādāja LU farmakoloģijas laboratorijā, bijusi zinātniskā asistente Organiskās sintēzes institūtā un arī Viskonsinas universitātes Bioloģijas fakultātē, mazliet apostījusi gaisu darbā Ģimenes aptiekā un kā tulkotāja Medikamentu informācijas centrā.
«Man ļoti patīk strādāt laboratorijās: gan praktiski, gan garīgi - publikāciju veidošana ir kā lietišķā filozofija, kad tu kaut ko izdari un tad izdomā, kāpēc sanāca tas, kas sanāca,» Agnese stāsta. Ir skaidrs, ka karjera būs akadēmiska, taču piecus gadus tālu nākotni viņa vēl izvairās plānot. Fulbraita stipendiju nolikums paredz, ka jāatgriežas strādāt dzimtenē. «Cerams, tikmēr šeit viss sakārtosies, un tad varēs zinātni bīdīt Latvijā,» Agnese neslēpj, ka prombraukšana iekritusi ne tajā sliktākajā laikā.