Pēteris Salkazanovs,
SIA Jelgavas autobusu parks valdes priekšsēdis
Pagājušā gada 13 janvāra pasākums bija tvaika nolaišana. Cilvēki izlādējās, cilvēki guva gandarījumu. Nenoliedzami vairāk par savu rīcību sāka piedomāt arī politiķi, jo kļuva bail. Nenoliedzami, ka tas bija tā vērts.
Šogad pagaidām vēl tauta cieš. Cilvēki cer, ka būs labāk, tikai neviens nezina, kad. Ja mērs vienubrīd atkal būs pilns un iedzīvotāju ignorēšana no valdības puses būs tik pat bezkaunīga, būtu dabiski, ja manifestācijas atkārtotos.
Ansis Bērziņš,
protesta akcijas dalībnieks
Šai akcijai noteikti bija jēga, jo tā ir mainījusi gan sabiedrības, gan pie varas esošo uztveri un attieksmi. Vai tas ir pietiekami daudz un būtiski, ir cits jautājums, bet pārmaiņu fakts ir neapstrīdams. Valdības maiņa un Valsts prezidenta ultimāti, visticamāk, ir ar to tieši saistīti. Tomēr būtiskas nav tik daudz šīs un citas konkrētās rīcības, cik attieksmes un domāšanas izmaiņas kopumā. Sabiedrība ir sajutusies stiprāka, varošāka; valdošie ir sajutušies ne tik nesodāmi un neietekmējami.
Tagad jāsper nākamais soli. Man gan ir bail, ka tas netiks sperts, jo uz to spējīgajiem cilvēkiem nav laika, spēka utt., bet ideālā gadījumā es to redzu šādi. Droši vien būtu jāizmanto Saeimas vēlēšanas un jāmaina esošā politiskā sistēma. Ir jau starp partijām kaut kāda atšķirība. Par TP ir dzirdēts vairāk un trakākas lietas nekā par JL, kas arī nav bez vainas. Partijā būtībā ir merkantilas intereses, tas ir neizbēgami, tāpēc ir jāmaina sistēma, kādā tās darbojas.
Būtu jāievieš ja ne mažoritāra, tad jaukta vēlēšanu sistēma, tautas vēlēts prezidents, vai katrā ziņā ar lielākām pilnvarām, arī izpildāma likumdošana par referendumiem. Jo šobrīd gandrīz neiespējami ir noorganizēt tautas nobalsošanu, kurā tik tiešām par kaut ko nobalsotu.
Pieļauju, ka varbūt vajadzētu veidot pseidopartiju, kas par vienīgo mērķi noteiktu esošo politiku nosakošo likumu maiņu un sabiedrības solidarizāciju tā vārdā. Šāda partija tiktu Saeimā ar vienu mērķi: neizskatīt neko citu, kā vien attiecīgo likumu maiņu, esošās Saeimas atlaišanu un jaunas vēlēšanas jau pēc jaunās kārtības. Varbūt tas izklausās utopiski, bet esmu daudz domājis, kā šo apburto loku lauzt, un šis varētu būt variants, ja atrodas ļaudis, kas gatavi to realizēt. Apburtais loks neapšaubāmi pastāv. Ja šīs vēlēšanas notiks, kā ierasts, paliekot kliķu sistēmai, tad nav būtiski, kas nāk pie varas, jo nekas būtībā nemainīsies.
Pēteris Krīgers,
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valdes priekšsēdētājs
LBAS nebija manifestācijas rīkotāji, mēs tikai piedalījāmies. Tas bija arī mūsu tiešais mērķis - piedalīties un paust savu attieksmi. Mēs to izmantojām par tribīni, lai pateiktu, ar ko nodarbojamies un ko par notiekošo domājam.
Ar tiem uzstādījumiem, kas bija 13.janvārī, esam turpinājuši strādāt visu turpmāko gadu. Žēl, protams, ka tas, kas saistījās ne vien ar jaunām sejām valdībā, bet arī ar jaunu politiku un jaunām cerībām, laikam gan nav piepildījies. Mēs domājām, ka pēc valdības maiņas sāksies jauna attieksme pret cilvēkiem un jauna politika.
Arodbiedrība turpmāk noteikti organizēs lielākus vai mazākus savus pasākumus. Nedomāju, ka pērno 13.janvāri vajadzētu glorificēt un saasināt uzmanību, ka saistībā ar to nu gan visiem tagad ir kaut kas jāpārdomā un jāpārkārto. Tur notikušajam bija saturiska pirmā daļa, bet galā tas pārauga notikumos, ko varbūt bija prognozējuši ļoti nedaudzi.
Juris Lazdiņš,
Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs
Protesti mērķi ir sasnieguši daļēji. Protesta akcijas bija vērstas pret esošās valdības pārvaldes sistēmu, kas līdz šim brīdim diemžēl nav mainījusies. Valdība tehniski gan mainījās, bet pārvaldes mehānisms palika vecais. Bija iespējams apturēt tā laika valdības inerci, savukārt pašu sistēmu lauzt izrādījās daudz grūtāk. Nenoliedzami kādudien tā tiks salauzta, bet mēs uz to ejam pārāk lēni.
Nezinu, vai 13.janvāra manifestācijai būs ilgstoša ietekme uz priekšdienām, bet tā parādīja, ka šāda demokrātijas izpausme var realizēties arī Latvijā. Nenoliedzami šādas akcijas būs vajadzīgas turpmāk un tās arī būs. Ja paskatāmies uz pagājušo gadu kopumā - bijušas vismaz septiņas astoņas ievērības cienīgas protesta akcijas, kas ir līdz šim rekordliela aktivitāte.