Nav jābūt narkotiku izlpatīšanas vai apkarošanas ekspertam, lai secinātu, ka sabiedrībai nodarītais ļaunums būtu nesalīdzināmi lielāks nekā narkotiku legalizācijas atbalstītāju sasolītie finansiālie ieguvumi. Tie būtu mikroskopiski salīdzinājumā ar veselības un citiem sociālajiem izdevumiem, kuru pieaugumu veicinātu narkomānijas sērgas izplatība. Drošībsargājošo institūciju darba apjoms tikai pieaugtu, jo, palielinoties narkotiku lietošanai, palielinātos gan zādzību, gan laupīšanu izplatība.
Latvijā krīzes laikā dārdzības dēļ samazinājies kokaīna patēriņš, toties ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc sintētiskajām narkotikām, kuras dažādā jaunā izpildījumā piepilda nelegālo narkotiku tirgu. Ja nevēlamies dzīvot valstī, kurā ir degradējusies sabiedrība, augsts noziedzības līmenis, īss dzīves ilgums, HIV/AIDS un citu slimību plaša izplatība, tad narkotiku legalizācijas atbalstītāju «argumenti» būtu jāatstāj teorētisko vingrinājumu telpā. Turklāt narkotiku piesūcinātai sabiedrībai ir vienaldzīgas jebkādas savas valsts, tautas, tās kultūras un valodas vērtības, narkotiku lietošana ir ceļš uz savas identitātes zaudēšanu.