Tomēr abiem šiem gadījumiem ir kaut kas kopīgs, proti, tie atklāj sociālo dienestu vājumu. Brāļa un māsas incesta fakts Ventspils rajona Tārgales sociālā dienesta darbiniecei šķitis maznozīmīgs, kaut arī šajā savdabīgajā ģimenē notiek vardarbība kā pret sievieti, tā pret bērniem. Arī Limbažos ģimene, kuras atvase nonākusi slimnīcā ar apdegumiem, nav atradusies sociālo darbinieku uzmanības lokā. Atbildīgo dienestu speciālistu stāstītais vedina domāt, ka viņiem nav bijis zināms nedz par iespējamo vardarbību šajā ģimenē, nedz arī par to, ka Limbažos bērni mēdz izklaidēties, mēģinot apreibināties ar benzīna tvaikiem. Diemžēl tas nepārsteidz. Skopā frāze - ģimene nav atradusies pastāvīgā sociālo dienestu uzmanības lokā - ir jau ierasta. To dzirdam teju ik reizi, kad gaismā nāk kāds šokējošs gadījums par vardarbību pret bērnu.
Robi sociālo dienestu un bāriņtiesu darbībā nav nekāds noslēpums. Ir pienācis laiks nopietni domāt par to, kā šos robus aizlāpīt, veidojot ciešāku sadarbību ar pirmsskolas iestādēm, skolotājiem un ģimenes ārstiem.