Valdības noteikumi liedz solārija pakalpojumus sniegt nepilngadīgām personām, ja vien netiek uzrādīta ārsta izziņa. Sauļošanos solārijā nedrīkst pieļaut arī riska grupām - cilvēkiem ar dabiski rudiem matiem, ādas problēmām un jutīgu ādu -, un solārija personālam ir pienākums pārliecināties, vai šie sauļoties gribētāji konsultējušies ar ārstu. Taču, kā pārliecinājās Diena, minētie noteikumi daudzviet tiek klaji ignorēti un ienākumu gūšana solāriju īpašniekiem ir prioritāte.
Ieejot vairākos solāriju salonos un sakot administratorēm, ka āda ātri apdeg un ārsts neiesaka sauļoties, taču ir vēlme tikt pie iedeguma, visur atskanēja ieteikums solārijā gulties uz «pāris minūtēm», kas efekta sasniegšanai esot jādara regulāri. Vienā no saloniem darbiniece vaļsirdīgi atzinās, ka arī uz klientu vecumu skatoties caur pirkstiem: «It kā jau ārsta izziņa jāpieprasa, bet, ja nav, - prom nedzenam. Ja jaunietim ir 17 gadu un tūlīt būs astoņpadsmit - neredzu iemeslu atteikt. Visi tomēr grib būt skaisti.»
Iedegums ir bīstams skaistuma veids - speciālisti norāda, ka pārmērīgi saņemts ultravioletais starojums ir viens no galvenajiem ādas vēža izraisītājiem. Statistika Latvijā ir satraucoša - 2012. gadā ar ādas vēzi saslimuši 1626 cilvēki, tas ir teju divreiz vairāk, nekā reģistrēts 2010. gadā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Tādējādi ādas vēzis mūsu valstī ierindojies pirmajā vietā starp visiem ļaundabīgā audzēja veidiem, apsteidzot tādas onkoloģiskās slimības kā krūts, plaušu un zarnu vēzis. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Dace Kārkliņa norāda, ka ādas vēzi konstatē aizvien jaunākiem cilvēkiem.
Solāriju darbības kontrolēšana ir Veselības ministrijas (VM) pakļautībā esošās Veselības inspekcijas (VI) pienākums. Tur Dienai skaidro, ka pārbaudes tiekot veiktas regulāri visā Latvijas teritorijā - pērn kontroles notikušas 118 no kopumā 750 vietām, kur tiek sniegti solāriju pakalpojumi. Dažādi pārkāpumi konstatēti 80 procentos gadījumu, un VI apturējusi 11 solāriju salonu darbību, deviņi no tiem neatbilstības novērsuši un darbību atjaunojuši vai arī pārtraukuši pavisam.
Neraugoties uz satraucošo situāciju ādas vēža izplatībā un solāriju darbības praksē, VM trauksmi neceļ. Tieši pretēji - tā noplāta rokas, atzīstot, ka nav izdevies sasniegt Onkoloģisko slimību kontroles programmas 2009.-2015. gadam mērķi mazināt saslimšanas risku ar onkoloģiskajām slimībām un pagarināt onkoloģisko pacientu dzīves ilgumu. Attiecībā uz solāriju kontrolēšanu ministrija «apņēmusies šogad tikties ar Latvijas Dermatovenerologu asociāciju un lemt par grozījumu izstrādi MK noteikumos», norāda VM pārstāvis Oskars Šneiders un piebilst, ka, iespējams, solāriju pakalpojumu izmantošana nepilngadīgajiem tiks aizliegta pavisam.
Latvijas Solāriju un sauļošanās asociācijā (LSSA) savu rūpalu aizstāv: «Nav pierādīts, ka ādas vēzis rodas tikai no sauļošanās. Pie vainas varētu būt gan vitamīnu trūkums, gan iedzimtība, gan dzīvesveids un uzturs. Taču daudziem, īpaši dermatologiem, patīk deklarēt, ka pie vainas ir tikai solāriji,» norāda LSSA valdes loceklis Ģirts Ģederts.
Solāriji sava pakalpojuma iespējamo kaitīgumu slēpj aiz spilgtām uzlīmēm «Atbilst ES normām». Ģ. Ģederts skaidro, ka šie uz salonu durvīm uzlīmētie vēstījumi nozīmē, ka solāriju iekārtas aprīkotas ar Eiropas Savienības normām atbilstošām spuldzēm, kas garantējot drošu sauļošanos un samazinot apdeguma riskus. Taču dermatologi atgādina - āda atceras ikvienu ultravioleto staru, ar ko dzīves laikā saskārusies, un laika gaitā zaudē spēju sevi aizsargāt, bet ļaundabīgais audzējs visbiežāk veidojas uz sejas, ausīm, kakla, pleciem un muguras.